Nebijušu ažiotāžu šoruden izpelnījās Jaunā Rīgas teātra (JRT) izrāde "Brodskis/Barišņikovs", kuras autori ir divi spoži mākslinieki - leģendārais baletdejotājs un aktieris Mihails Barišņikovs un režisors Alvis Hermanis. Biļetes uz šo iestudējumu milzu ātrumā kļuva par deficītu, ko izmantoja veikli spekulanti, piesolot tās par daudzkārt augstāku cenu. Bija arī ļaudis, kuri par biļeti bija gatavi maksāt 500 eiro. Viss ārišķīgais un virspusējais skaļums ap izrādi tomēr nespēja aizēnot šī izcilā mākslas darba dziļo un patieso vērtību.
Šim notikumam šorīt veltīta rubrika "Cilvēks ziņu virsrakstos", kurā Latvijas Radio tiekas ar JRT kasieri Sanitu Rozenbergu - pusstundu pirms viņas darba laika 11.30. Saruna notiek teātra foajē, bet pirms tam ir iespēja ielūkoties viņas darba telpā un uzzināt, kāda tad izskatās šī kasieru valstība aiz mazā kases lodziņa. Sanita Rozenberga brīdina sargāt galvu, jo telpa ir ar ļoti zemiem griestiem, bet sajūta tajā ir ļoti mājīga un omulīga, sienas rotātas ar izrāžu plakātiem.
Sanita Rozenberga JRT par kasieri strādā deviņus gadu. Teātra vide un māksla viņai tuva kopš bērnības, jo vienmēr valdzinājis teātra mirklīgais un gaistošais skaistums.
Kases darba laiks vēl nav sācies, bet biļešu tīkotāji jau zvana uz Sanitas Rozenbergas darba telefonu. Joprojām ļoti bieži tiekot uzdots jautājums - kad Rīgā atkal viesosies Mihails Barišņikovs? Uz to gan Sanita Rozenberga pagaidām atbildēt vēl nevar, jo konkrēti izrādes datumi vēl nav izsludināti: "Tā ka šobrīd nevajag zvanīt un interesēties. Es domāju, ka tikai uz pavasara pusi būs konkrēta informācija visiem pieejama un mēs to uzreiz izsludināsim."
Šo cilvēku interesi Sanita Rozenberga saprot ļoti labi, jo arī pati Mihaila Barišņikova Rīgā sniegtās izrādes uzskata par īpaši nozīmīgu notikumu.
Par pozitīvu pieredzi viņa dēvē arī savu darbu kasē, kad vajadzēja apkalpot milzīgās rindas pēc biļetēm uz šo izrādi, jo cilvēki bijuši draudzīgi, gaiši noskaņoti, daži, stāvot rindā, arī dalījušies atmiņu stāstos un novēlējuši viens otram veiksmi biļešu iegādē. "Krietna daļa bija arī tādi, kas nav mūsu pastāvīgā publika, bija ļoti liela interese no citām valstīm, bija tādi, kuri jau rezervējuši viesnīcas, ļoti gatavojās tam. Piemēram, sieviete no Vācijas, kurai nebija iespēja internetā nopirks biļeti, jo tur tiešām ļoti ātri izpirka, tad viņa atbrauca, stāvēja rindā, kundze gados, un pirka biļetes uz vairākām izrādēm pa vienai biļetei. Es biju nesaprašanā - kāpēc nenāksiet visi kopā? - , bet viņa tikai sev. Viņa gribēja redzēt vairākas izrādes tieši tā iemesla dēļ, ka izrādes tomēr ir atšķirīgas, un viņa nopirka sev uz katru izrādi biļeti, dzīvoja Latvijā, lai apmeklētu šo izrādi," stāsta Sanita Rozenberga.
Sanita atklāj - viņu mazliet skumdina tas, ka masu mediji šī notikuma saistībā vairāk izcēla ažiotāžu, kas saistījās ar spekulantu iedzīvoties kāri, mēģinot pārdot biļetes par seškārt augstākām cenām, un tādējādi vairāk ēnā palika pati patiešām meistarīgais un izcilais mākslas darbs.
"Tas bija tas pats, kas ar Dziesmu svētkiem - atsevišķi cilvēki pamanīja īpašo interesei un to izmantoja. Dažās dienās mēs ar prieku secinājām, ka viņiem tas nav izdevies. Man pirms izrādes sākuma pienāk cilvēks un prasa, vai es [biļeti] ņemšu atpakaļ kasē, un es saprotu - viņš jau nav tas gājējs, viņš šeit ir stāvējis un gribējis pārdot par bargu naudu uz ielas, bet nebija pircēji. Tāpēc es ceru, ka nākamreiz, kad būs šīs izrādes, vairs nebūs tas viss tik ļoti pārspīlēti," pauž Sanita Rozenberga.
Arī Sanita Rozenberga izrādi noskatījās. Viņa par redzēto ir ļoti gandarīta un cer, ka radīsies izdevība šo mākslas darbu izbaudīt vēlreiz, kad Barišņikovs atkal viesosies Rīgā. "Ļoti grandiozi. Tiešām varēja just, ka tas ir kaut kas īpašs. Es saprotu tos cilvēkus, kuri jutās ļoti pacilāti. Zālē bija tāds klusums. Mēs visi bijām ļoti pacilāti. Šķita - vai tas vispār ir reāli, ka var atbraukt cilvēks it kā no citas planētas," saka Sanita Rozenberga, kura, satiekot teātrī Barišņikovu, secinājusi - viņš ir sirsnīgs un vienkāršs cilvēks.
JRT iestudējums jaunā gada sākumā uzsāks pasaules viesizrādes - janvāra vidū to izrādīs Suzannas Delalas centrā ("Suzanne Delal Center") Telavivā, Izraēlā, bet martā Barišņikova Mākslas centrā ("Baryshnikov Arts Center") Ņujorkā, Amerikas Savienotajās Valstīs. Pēc tam to atkal varēs sākt gaidīt Rīgā, bet konkrēts laiks, kad pie mums notiks izrādes, vēl nav izsludināts.
