Iedvesmu veidot lugu, sadarbojoties ar īpaši izstrādātas datorprogrammas beta versiju, kurā mākslīgais intelekts nodarbojas ar tekstiem, radās tehnoloģiju pasaules interesentam, aktierim, režisoram un dramaturgam Kārlim Krūmiņam. Terminu "Frankenšteina komplekss" savulaik ieviesa zinātniskās fantastikas autors, bioķīmiķis Aizeks Azimovs, apzīmējot dzīvā cilvēka bailes, ka pašizveidota, mākslīga būtne var apdraudēt cilvēka dzīvību.
"Tas, ko mākslīgais intelekts dara, viņš spoguļojas. Spoguļojas no tiem datiem, ko mēs esam ievadījuši šai pasaulē,"
skaidroja izrādes režisors Valters Sīlis. "Un tad arī to met mums pretī. Un tad – vai tev tas patīk, vai ne, vai to gribi redzēt vai ne, tas ir nākamais jautājums."
Izrādē par cilvēka dialogu ar robotu, kuram dots uzdevums uzrakstīt lugu, aktieri izspēlē dažādas ainas, kas ņemtas no interneta dzīlēm, kura saturu ikdienā veidojam mēs paši. Izrāde notiek angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā, un lomas tajā atveido latviešu aktieri Inga Tropa un Kārlis Reijers, kā arī Deividas Breive un Vaidas Maršalka no Kauņas Nacionālā drāmas teātra.
"Tas ir kaut kādā veidā mūsu pašu spogulis, kādi tad mēs esam," uzsvēra Kārlis Reijers. "Jebkura atkarība, ja tu viņu nekontrolē, sāk pārņemt tevi un tevi kontrolēt."
Iestudējumu novērtēt paguvuši pirmie skatītāji. Viņu vidū arī teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska, kura pēc izrādes sacīja: "Sapratu to, ka, neraugoties uz to, vai to tekstu ir radījis mākslīgais intelekts vai cilvēks, aktieri ar savu cilvēcisko miesu, ar cilvēcisko būtību piepilda jebko. Un tā ir šī vakara lielākā pieredze. Ka aktieris var jebko! Bija kādreiz teiciens, ka var iestudēt arī telefongrāmatu! Lūk!"
Savukārt Latvijas Teātra darbinieku savienības vadītājs Ojārs Rubenis pēc pirmizrādes sprieda: "Ļoti aktuāls projekts, tāpēc ka mēs tūlīt nonāksim zināmā bezizejā saistībā ar cilvēcību. Visas tās tēmas, kas tur ir ieliktas iekšā, viņas ir tik aktuālas šobrīd, ka par viņām ir nemitīgi jādomā. Cits jautājums – ka tās tēmas izrādē ir tik sabiezinātas un tik daudz iekšā, ka cilvēks varbūt pat nevar visu aptvert, vai tiešām viņš ar to visu saskaras. Ir jādomā par to, kā mēs audzinām un uz ko mēs virzām savus bērnus."
Kā atzīst izrādes autori, spēlēties ar mākslīgo intelektu radošajā sfērā kļūst arvien kārdinošāk un, iespējams, tā izmantošana nākotnē ir neizbēgama.
"Tāds spogulis ir ļoti vajadzīgs, un, ja vien mēs gudri rīkojamies un apzināti, tad, šajā spogulī ieraugot sevi, tas paver mums iespējas uzņemties atbildību par to, kas mēs esam, kādas mēs dzīves veidojam," norādīja aktrise Inga Tropa.
"Tur nekā slikta nav, un no mākslīgā intelekta nav jābaidās. Drīzāk ir jābaidās no tiem tarakāniem, kas mūsos pašos mīt."
