Apciemojot dzimtas īpašumus, aristokrātu pēctecis Turgeņevs aizrautīgi medījis un ticies ar dažādiem cilvēkiem, kuru dzīvesstāstus arī aprakstījis "Mednieku piezīmēs". Te sastapsiet nepiepildītas mīlestības postu, ko ilustrē dvēseli plosošas dziesmas, un citas 19.gadsimta Krievijas ikdienai raksturīgas cilvēku kaislības.
"Ļoti vecmodīga izrāde. Varbūt tīņu gados es tādu esmu redzējusi, bet tā līdz galam arī pateikt nevaru, varbūt arī tas ir 19.gadsimts," saka teātra kritiķe Maija Svarinska.
Izrādes režisore Jeļena Čornaja Latvijā pazīstama kā jauno aktieru pedagoģe. Turgeņevs esot spilgts psiholoģiskā teātra skolas paraugs jaunajiem aktieriem, tādēļ izrāde "Cilvēcisko kaislību laiks" veidota kā klasisks iestudējums bez modernu izteiksmes līdzekļu izmantošanas, ko skatītāji un kritiķi vērtēja ļoti pretrunīgi.
"Mums ir jāieklausās jēgā, mums ir jāieklausās materiāla apjomā. Ļoti bieži modernās formas aizsegā kaut kas zūd. Mēs sākam izklaidēt publiku, nevis iesaistīt. Mums publika ir jāiesaista, mums ir jādzird klusums. Bet izklaidēt publiku - tas nozīmē ļaut tai vienkārši klausīties un priecāties. Ne tādēļ ir radīti autori," norāda izrādes režisore Jeļena Čornaja.
"Šai režisorei ir raksturīgi prasīt no aktieriem izkāpinātu spēles veidu. Šajā gadījumā sanāk tā, ka Leonīda Lenca nostaļģijas pārņemtais varonis ierodas vidē, kura ir tik ārkārtīgi emocionāli izkāpināta, ka kļūst groteska, līdz ar to nav īsti saprotams, kāds ir izrādes žanrs," vērtē teātra kritiķis Atis Rozentāls.
Kā vēstīts, izrādē galvenā mednieka Ivana Sergejeva lomu atveido Leonīds Lencs. Izrādes scenogrāfiju un tērpus veidojusi Olga Šaišmelašvili.
