Labrīt

Dzīve pandēmijā: Īrija pēc garām mājsēdēm var lepoties ar augstāko vakcināciju ES

Labrīt

Mazās, dārgās skolas: finansējuma maiņa varētu mainīt pat lauku vidi

Vilis Daudziņš kopā ar jaunajiem aktieriem iestudējis ''Jaunos latviešu stāstus'' JRT

Cilvēciskas ilgas uz JRT skatuves. Vilis Daudziņš ar studentiem iestudē «Jaunos latviešu stāstus»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Mainās tehnoloģijas, bet cilvēku alkas pēc laimes paliek nemainīgas – tāds ir Viļa Daudziņa secinājums, strādājot pie iestudējuma "Jaunie latviešu stāsti". Pirmos "Latviešu stāstus" Alvis Hermanis iestudēja pirms 17 gadiem, un tajos reālus un pašu izraudzītus Latvijas cilvēkus portretēja vadošie Jaunā Rīgas teātra aktieri. Tagad pēc līdzīga principa savus stāstus radījuši topošie šī teātra aktieri – 4. kursa studenti. Ar viņiem kā režisors strādājis Vilis Daudziņš.

Līdzās braukšanas instruktoram izrādē iepazīsim arī dziedātāju, apsargu, astrologu, medmāsu un vēl citu profesiju cilvēkus, ko uz skatuves portretēs topošie Jaunā Rīgas teātra aktieri. Kopumā viņi izstāstīs 18 stāstus trijos vakaros. Noteikumi šīs lomas iestudējot, bija ļoti līdzīgi kā pirms 17 gadiem, kad Alvis Hermanis radīja pirmos "Latviešu stāstus", taču šoreiz izrādi iestudē viens no pašiem spilgtākajiem pirmā iestudējuma stāstniekiem Vilis Daudziņš. "Noteikumi bija tie paši – iet dabā, iet cilvēkos, uzrunāt viņus un mēģināt, cik vien var tuvu, piekļūt šiem cilvēkiem, un tad uztaisīt no šīs intervijas, kas ir divas trīs vai četras stundas gara, uztaisīt koncentrātu, šī cilvēka koncentrētu portretu," skaidro Daudziņš.

Savulaik "Latviešu stāsti" aizsāka Jaunajam Rīgas teātrim tik raksturīgo pētniecisko izrāžu virzienu. Tas izrādījās ļoti produktīvs veids, kā aktieriem slīpēt savu meistarību un vienlaikus uzrunāt skatītājus par aktuālām un viņus saistošām tēmām. Likās tikai pašsaprotami, ka šo žanru apgūst jaunie Jaunā Rīgas teātra aktieri.

"Šis ir ļoti labs veids, kā aktierim trenēties, kā audzēt savus aktieriskos muskuļus.

Divas lietas ir ļoti svarīgas. Viens, ka tu pārņem to psihofiziku un tiešām atdarini šo tēlu, bet vēl svarīgāk ir pieslēgties tam kodolam, līdzi just, tas kaut kā dara mūs empātiskākus, tāpēc tas ir terapeitiski vērtīgi arī jebkuram – pamēģināt iedomāties sevi otra vietā," stāsta Daudziņš.

Kas konkrēti ir viņas atveidotā varone – noslēpumā līdz pirmizrādei patur aktrise Marta Lovisa. Viņa tikai atklāj, ka bijusi vēlme atrast enerģisku un dzīves spara pilnu cilvēku, tāpēc vispirms viņa meklēja kādu spilgtu treneri, bet tas īsti neizdevās, un tad viņa atminējās par kādu sievieti, kas jau bija piesaistījusi viņas uzmanību, bet kuru personiski viņa nepazina, atklāj aktrise: "Es piezvanīju un pateicu – es tevi gribu satikt! Viņa ātri piekrita. Un tad mēs tikāmies, un tagad man viņa ir tik mīļa! Man visu laiku gribas viņu samīļot. Varbūt tas ir tāpēc, ka caur viņu es sajūtu kaut kādas lietas arī par sevi. To, ko viņa saka, es asociēju ar sevi, un, iespējams, tādējādi arī sevi labāk iepazīstu. Viņa ir tāda vienkārša, racionāla, ar gaišu, tiešu sirdi. Kaut arī viņa ir diezgan šerpa, viņā iekšā slēpjas siltums. Viņa skatījās ģenerālmēģinājumu, un es biju pārstresojusies līdz nāvei. Bet viņa man atnesa rudzupuķes, tā kā, man šķiet, viss ir kārtībā".

Marta Lovisa arī atzīst, ka šis pētnieciskais žanrs viņai ir ļoti liels izaicinājums un viņas varēšanas un talanta pārbaudījums: "Tas dod sajūtu, ka – bāc! – vēl tik daudz kas ir jādara! Ja vēl kādreiz likās, ka kaut kas jau ir ok, tad, strādājot pie šī iestudējuma, ir sajūta, ka tikai tagad darbs vispār pa īstam sākas. Jo, lai kādu cilvēku ņemtu un spēlētu, tur ir jāzina viss, tur ir tik daudz jājūt! Tas ir tik grūti! Jā, man, šo darot, ir tāda maza bērna sajūta."

Aktieris Gerds Lapoška sava stāsta varoni vispirms meklējis caur draugiem, bet tas nav izdevies, tad viņš nolēmis, ka jārīkojas spontānāk: "Tad es tā domāju, ka varbūt jāiet pa ielu, jāierauga kāds cilvēks, jāsajūt, un jāiet pie viņa klāt. Beigu beigās es to izdarīju veikalā. Man ir stāsts par veikala apsargu. Es viņu ievēroju piemājas veikaliņā. Tāds jauns, dīvains apsargs. Es uz viņu skatījos vienreiz, otrreiz, un trešajā reizē es viņam piegāju klāt, un viņš man izstāstīja savu stāstu. Patiesībā tās ir tādas aizkulises, kas notiek veikalā! Parasti pircēji to nezina. Es nevarēju pat iedomāties, ka tur arī ir intrigas, apcelšanas, konflikti, kas vispār pat neskar darbu. Sava pasaule. Un pie tam viņš bez tās savas apsarga profesijas ir ļoti krāšņs un sevi meklējošs cilvēks."

Jaunā iestudējuma režisors Vilis Daudziņš atzīst, ka pašā kodolā jaunie stāsti daudz neatšķiras no tiem, kas skanēja pirms 17 gadiem, atšķirīgais vienīgi ir izmaiņas tehnoloģijās, kas neizbēgami atspoguļojas arī izrādē:

"Jā, tā ir cita paaudze, bet ilgas paliek. Visiem mūsu varoņiem un droši vien visiem mums, – ja tā paskrāpētu nost tās bruņas, tad atklātos ļoti maiga sirds un ilgas pēc laimes.

To var ietērpt visdažādākajos vārdos un arī ilgoties var pēc visdažādākajām lietām. Mums ir, piemēram, varone, kas ilgojas, ka varētu Turcijā tā vienkārši gulēt… Viņa ir medmāsa. Viņa ir piekususi, un viņa gribētu vienkārši gulēt tur Turcijā tā, ka kājas ir ūdenī, tie vilnīši skalojas un viņai pienes mohito. Nu tad gan beidzot viņa varētu no visa, visa atpūsties, kas viņas dzīvē ir grūts un smags. Cits atkal ilgojas pēc kā cita. Astrologs, piemēram, domā, ka viņam vajadzētu sākt runāt ar mirušajiem, ka viņam vajadzētu saprast, kas tad ir tur – aiz, tur – tai citā lokā. Cilvēki ilgojas."

"Jauno latviešu stāstu" pirmizrādes notiks trijos vakaros – 24., 26. un 28. novembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti