Kultūršoks

Kultūršoks: "Mihaila Čehova teātra drāma šķērsgriezumā"

Kultūršoks

Kultūršoks: "Kam vajadzīgs Latvijas vēstures aizsardzības institūts?"

Kultūršoks: Mihaila Čehova teātra drāma šķērsgriezumā

Čehova teātra aktieri neizpratnē – ministrijai pret vadītāju Bjorku pretenziju nav, bet līgumu nepagarina

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kultūras ministrija konkursu uz Mihaila Čehova teātra valdes locekļa amatu izsludinās līdz janvāra beigām. Tajā grasās startēt arī līdzšinējā teātra direktore Dana Bjorka, ar kuru ministrija izšķīrās nepagarināt līgumu saņemto sūdzību vēstuļu dēļ, vienlaikus apgalvojot, ka ir mierā ar Bjorkas darbu. "Kultūršoka" uzrunātie aktieri iestājas par savu vadītāju un atzīst, ka ministrijas lēmums liek uzdot jautājumu – vai vispār būs teātris? 

ĪSUMĀ:

  • Mihaila Čehova teātrī valda liela spriedze, darbinieki uzskata, ka līguma nepagarināšana ar Danu Bjorku apdraud pašu teātri.
  • Danas Bjorkas līguma attiecības ar Kultūras ministriju izšķīra 10 vēstules, kuru saturu un autorus ministrija nolēmusi nepubliskot.
  • Teātra kritiķis Atis Rozentāls kritizē ministriju par citu birokrātisko līdzekļu neizmantošanu, lai noskaidrotu vēstulēs pausto sūdzību patiesumu.
  • Ministrija uzskata, ka Danai Bjorkai izvirzītās "apsūdzības" mobingā, bosingā, nelojalitātē Latvijai spēs izvērtēt tikai konkursa uz teātra jaunā valdes locekļa amatu izvēlētā komisija.
  • Kultūras procesu pētnieks Deniss Hanovs aicina šajā situācijā mazāk šķetināt intrigas, bet vairāk diskutēt par krievu teātra uzdevumiem Latvijā.
  • Pagaidām grūti prognozēt Danas Bjorkas izredzes ieņemt Mihaila Čehova teātra valdes locekļa amatu uz vēl vienu termiņu.

Danu Bjorku iegāž 10 vēstules

Kultūras ministrijas lēmumu nepagarināt pirms pieciem gadiem noslēgto darba līgumu ar teātra direktori Danu Bjorku un sludināt jaunu konkursu uz valdes locekļa amatu izšķīra gada laikā uz Kultūras ministriju desmit nosūtītas vēstules, no kurām lielākā daļa bija anonīmas. "Man bija saruna ar Kultūras ministriju. Sākotnēji mani mutiski informēja, ka ir gatavi ar mani pagarināt līgumu, bet tad sekoja nākamās vēstules, tās jau vairs nebija anonīmas, bet jau ar vārdu, uzvārdu, un tas, kā man izskaidroja, bija tas brīdis, kad ministrija tomēr izlēma rīkot konkursu ar domu, lai process ir maksimāli caurspīdīgs," stāsta Dana Bjorka, kura par šo ministrijas lēmumu uzzināja decembra sākumā.

Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš atsacījās ar šo vēstuļu saturu iepazīstināt arī "Kultūršoku": "Negūstot pārliecību par to, ka šī informācija ir patiesa, pārbaudāma un pareiza, es domāju, ka nebūtu korekti šīs vēstules padarīt publiskas, jo savādāk sanāktu, ka arī Kultūras ministrija piedalās valdes locekles apmelošanā, ja šī informācija nav patiesa." Izrādās, ka vēstules saņēmusi arī pati teātra direktore: "Man taču nāca vēstules ar tādu saturu – es tevi gāzīšu utt. Tāds Holivudas filmas cienīgs sižets, bet likumdošana nav pārkāpta, katram cilvēkam ir iespēja rīkoties tā, kā viņš vēlas un kas atbilst viņa ētikas kodeksiem."

Teātrī tiek pieļauts, ka vēstuļu rakstītāju vidū varētu būt viens no Mihaila Čehova teātra atlaistajiem aktieriem – Daņila Solovjovs vai Jevgēņijs Korņevs, kuri turpina tiesāties ar teātri par atjaunošanu darbā. Aktieri, kuri pērn gada sākumā sniedza intervijas TV3 raidījumam "Bez tabu" par atlaišanas iemesliem, ar "Kultūršoku" atteicās runāt. Intervijā "Bez tabu" Jevgēņijs Korņevs uzsvēra, ka Dana Bjorka ar viņu personīgi izrēķinās: "Mani vaino, lai cik tas briesmīgi vai smieklīgi arī neskanētu, psihoemocionālā nestabilitātē. Mani vaino, ka "aprauju" izrādes, ka draudu saviem kolēģiem. Proti, šobrīd pataisa par kaut kādu Hanibālu Lekteru, maniaku."

Mihaila Čehova teātris
Mihaila Čehova teātris

Ministrijas radikālās rīcības pamatā, visticamāk, pārmetumi nelojalitātē pret valsti

Žurnālistam un teātra kritiķim Atim Rozentālam grūti izprast, kāpēc šāda iekšējā teātra konflikta risināšanā Kultūras ministrija ir rīkojusies tik dramatiski: "Tas, kā tas šobrīd notiek, ka, no vienas puses, ministrija saka – jā, mums nav pretenziju, teātrim ir labi finanšu rādītāji, mums principā pretenziju nav, bet – tā kā ir tās sūdzības, tad mēs tomēr sludinām konkursu, ir drusku liekulība, jo es neticu, ka ministrijai nav tāda veida mehānisma, lai bez konkursa sludināšanas arī veiktu izvērtējumu."

Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš uzsver, ka ministriju uz šādu rīcību pamudinājis  sūdzību raksturs: "Kā jau mēs esam arī publiski minējuši, no ministrijas puses mēs esam visnotaļ apmierināti ar teātra darbību pēdējos piecos gados, ir gan mākslinieciskie sasniegumi gana augsti vērtējami, gan arī visi finanšu un nefinanšu rādītāji, ko ministrija ir izvirzījusi kapitālsabiedrībai, ir veiksmīgi sasniegti. Tas, par ko mēs saņemam nu jau nepārtraukti dažādu vēstuļu gūzmu, pēdējā ienāca vēl vakar, ir par tādām ļoti grūti izmērāmām lietām. Tas ir mikroklimats, tas ir vadības stils, mobings, bosings utt. Arī šobrīd izskanējušie apvainojumi direktores nelojalitātē."

Atim Rozentālam šķiet, ka politiskās kārts izspēlēšana šajā intrigu stāstā ir pats sliktākais scenārijs: "Tam šeit nav jāparādās pilnīgi nemaz.

Un tagad ir tā, ka viena daļa izbijušo Saeimas deputātu un citi mēģina taisīt politisko kapitālu, saucot: "Mūsējos sit, rokas nost no mūsu Bjorkas!" To nevajadzētu darīt."

Teātra aktrise Veronika Plotņikova pārmetumus nelojalitātē sauc par meliem: "Tāpēc, ka lielāku Latvijas patriotu grūti atrast. Ne tikai pēc kara sākuma, bet arī pirms. Pēc kara sākuma viņa pieņēma pie sevis ģimeni no Ukrainas." Teātrī pieņemti arī Ukrainas kara bēgļi. "Tas, ka mēs šeit strādājam, ir dzīvs piemērs tam, ka runas par nelojalitāti ir blēņas, tā nav taisnība. Sajūta, ka visu laiku aplej ar samazgām un nav iespējams atgaiņāties. Kāpēc šie cilvēki, kas to apgalvo, paši neatnāk uz teātri un nepārliecinās par pretējo," jautā aktrise Anastasija Ļovina – ukrainiete, kura pirms liktenīgā 24. februāra strādāja Krievijā. Aktierim Rodionam Kuzminam tēvs ir ukrainis: "Ja es strādātu vietā, kas atbalstītu imperiālistisko valsti, kura dara tādas lietas, mans tēvs no manis atteiktos."

Teātra kolektīvs, aizstāvot Danu Bjorku, iesaistās vēstuļu cīņā

Kultūras ministrijas saņemto vēstuļu kaudzītē saistībā ar teātra direktori Danu Bjorku nav tikai sūdzību vēstules, no kurām lielākā daļa anonīmas. Decembra vidū tapusī teātra kolektīva vēstule kultūras ministram Naurim Puntulim un ministrijas valsts sekretārei Dacei Vilsonei ir atklāta un aktieru parakstu nosegta.

"Slikti, ka kaut kādas cilvēku ambīcijas var vienkārši ietekmēt laba cilvēka reputāciju, kā tas ir ar mūsu direktori," vēlmi cīnīties skaidro aktieris Ņikita Osipovs.

Teātra darbinieki publiskojuši arī video "YouTube", kurā vēršas ar lūgumu pat pie Ziemassvētku vecīša: "Mēs neprasām tev jaunas dāvanas, bet atstāj mums to, ko mums uzdāvināji pirms pieciem gadiem, atstāj mums mūsu Danu."

"Kultūršoka" uzrunātie aktieri neslēpj, ka šobrīd koncentrēties darbam ir ļoti grūti.

Kultūras ministrijas paziņojums nepagarināt darba līgumu ar līdzšinējo teātra direktori Danu Bjorku daudziem Mihaila Čehova teātra radošajiem darbiniekiem licis saļodzīties zemei zem kājām. Aktrise Anastasija Ļovina atzīst, ka ļoti pārdzīvo notiekošo: "Nezinām, kas mūs sagaida tālāk – vai šeit strādāsim, vai vispār būs teātris. Tas ietekmē gaisotni, grūti strādāt. Kolektīvs iestājas par savu vadītāju."

Kultūras ministrija dos iespēju Danai Bjorkai sevi reablitēt tikai jaunā konkursā

Tomēr daudzie teātra darbinieku paraksti un publiski paustais atbalsts neliks mainīt Kultūras ministrijas lēmumu. Jauns konkurss uz teātra direktora amatu tiks izsludināts līdz janvāra beigām. Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš uzskata, ka konkurss spēs izmērīt gan Danas Bjorkas lojalitāti, gan mikroklimatu teātrī, gan izvērtēt visu pārējo sūdzību pamatotību: "Tieši tā, jo konkursa komitejās mēs vienmēr iesaistām ne tikai teātra nozares, kultūras nozares profesionāļus, mēs iesaistām arī Valsts kancelejas speciālistus, kuri mūsu valstī ir galvenie, kas atbild arī par kapitālsabiedrības vadītāju piesaisti. Mēs piesaistām personāla speciālistus, kuri veic ļoti specifiskus, konkrētus un profesionālajā apritē aprobētus testus, vingrinājumus, uzdevumus vadītājam, kur vadīšanas prasmes, komandas saliedēšanas prasmes tiek izvērtētas pilnīgi objektīvā veidā."

Lai gan Danai Bjorkai sākotnēji bija ļoti grūti pieņemt Kultūras ministrijas lēmumu par jauna konkursa izsludināšanu, viņa gatava tajā piedalīties: "Es varu saprast šo lēmumu, un esmu komandas cilvēks, es nevienu nekad nemēģināšu ne apvainot, ne zākāt. Es pieņemu šo lēmumu, atbalstu savu darba devēju.

Ja man ir vēlme strādāt kopā, man ir jāatbalsta sava komanda. Kultūras ministriju uzskatu par savu komandu, kas dod man uzstādījumus."

Teātra kritiķe Zane Radzobe uzskata, ka saceltā jezga ir vētra ūdens glāzē: "Un kur patiešām ir problēmas, iespējams, visiem ir problēmas, bet tajā pašā laikā es domāju, ka ir atrasts labākais variants. Kultūras ministrija rīkojas ļoti prātīgi šajā gadījumā, neizdarot pārsteidzīgus secinājumus, un konkurss, kurā pierādīt savu varēšanu, savu nākotnes vīziju galu galā ir normāla jebkuras organizācijas vadītāja dzīves sastāvdaļa."

Kultūras pētnieks Deniss Hanovs aicina no intrigām pāriet pie diskusijām

Kultūras pētnieks Deniss Hanovs uzskata, ka šajā situācijā mazāk būtu jāšķetina intrigas, kas ko rakstījis, bet, izsludinot konkursu, jādiskutē pēc būtības par krievu teātra uzdevumiem Latvijā: "Mana lielākā pretenzija ir tāda, ka nav ne klasiskā repertuāra, ne klasikas modernais lasījums, ne arī mūsdienu krievu globāla pasaules dramaturģija, kas varētu palīdzēt mums, krieviem, saprast, kas ir šī kultūras krīze, kas ir šis karš, kā mēs, krievu kultūra, dzīvosim pēc šī kara, kādu ļaunumu tagad šis jēdziens nes pasaulē un ko mēs varam darīt, lai to ļaunumu arī apkarotu. Un tam visam ir jābūt arī uz skatuves.

Krievu teātris arī drūmajos laikos ir bijis teātris, kur lasīt starp rindām, bet šeit nav to rindu. Un tas ir pārvērties, manuprāt, par varietē formātu."

Dana Bjorka atzīst, ka parastā ikdienā būtu pateicīga par šādu dialogu, ne tagad: "Ņemot vērā šo sabiezināto situāciju ap teātri, izteikt savus negatīvos vērtējumus ir pārāk viegli.

Uzskatu, ka mūsu repertuāra politikai nav ne vainas, mēs ejam virzienā, kas, pirmkārt, šo piecu gadu laikā ir balstīts uz to, lai mēs varētu dzēst savus iepriekšējos gados uzkrātos zaudējumus."

Žurnālists un teātra kritiķis Atis Rozentāls, sekojot diskusijām par teātra repertuāru, sapratis, ka visi no vienīgā krievu teātra Rīgā sagaida visu: "Un to jau nevar izdarīt, mēs nevaram vienā sezonā dabūt ļoti daudz klasikas, daudz mūsdienu repertuāra, ļoti daudz to, ļoti daudz to. Bez izklaides repertuāra neviens nevar iztikt, bet tas tematikā un arī šīs sezonas pieteiktajā plānā nedominē pilnīgi nemaz."

Teātra kritiķes Zanes Radzobes vērtējumā Krievu teātris strādā stabili: "Tas nepieder pie mākslinieciski izcilākajiem teātriem, bet tajā nav arī nekādas tādas tik lielas mākslinieciskas problēmas, lai tieši šo rādītāju dēļ pārskatītu vadību.

Bez tam, pārskatot vadību, man liekas, galvenais jautājums ir nevis tik daudz, cik slikts ir iepriekšējais vadītājs, ja mēs uzstādītu šādā veidā jautājumu, bet

galvenais jautājums vienmēr ir, kas nāks vietā, vai ir spēcīga alternatīva. Un vismaz visā šajā situācijā, kurai mēs šobrīd pašlaik visi sekojam līdzi, nekādas alternatīvas jau nav parādījušās.

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra kolektīvs 2021. gadā
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra kolektīvs 2021. gadā

Bjorkas izredzes neskaidras, bet anonīmas vēstules var apdraudēt arī citu teātru vadītājus

Pagaidām grūti prognozēt, cik lielas ir Danas Bjorkas izredzes konkursā uzvarēt vēlreiz. Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš intervijā "Kultūršokam" piemin OECD labas pārvaldības principus, kas vedina uz to, ka ilgi aizsēdēties kādā amatā nevajadzētu ļaut:

"Vienkārši ir veselīgi laiku pa laikam vadītāju tomēr pamainīt nevis tāpēc, ka viņš slikti strādātu, bet tāpēc, ka mēs gribam kaut ko mainīt organizācijā.

Tas nav šis gadījums, protams, bet kopumā, es domāju, šāda vadītāju nomaiņa ik pēc 5–10 gadiem ir veselīga gan organizācijai, gan kultūras videi kopumā."

Šādās kategorijās runājot, šogad piecu gadu termiņš amatā aprit arī Kultūras ministrijas valsts sekretārei Dacei Vilsonei un arī pašam Uldim Zariņam.

Jaunais konkurss uz Mihaila Čehova teātra valdes locekļa vietu varētu noslēgties līdz vasarai. Pamatojoties uz noslēgto pilnvarojuma līgumu, līdz tam Dana Bjorka turpinās pildīt valdes locekļa amata pienākumus.

Tikmēr piecu gadu robeža jeb darba līguma pagarināšanas brīdis tuvojas arī Nacionālā teātra direktoram Jānim Vimbam un LNOB valdes priekšsēdētājam Egilam Siliņam. Vai Danas Bjorkas precedents norāda, ka pietiek ar 10 sūdzību vēstulēm Kultūras ministrijai, lai arī šie līgumi netiktu pagarināti? Ministrijas valsts sekretāres vietnieka Ulda Zariņa atbilde nav kategoriski noliedzoša: "Droši vien, ka pilnībā šādu iespēju nevar izslēgt, jo šie mākslinieciskie kolektīvi bieži vien ir neviendabīgi, ne vienmēr visi ir apmierināti ar vadības darba stilu un pieņemtajiem lēmumiem, un vienmēr tas nav vienkāršs process, lai saprastu, cik objektīvi vai neobjektīvi ir šie pārmetumi, jo bieži jau pārmetumi tiek saņemti nevis par konkrētiem faktiem, bet par to, ka direktors uz mani ne tā paskatījies, ne tā mani uzrunāja. Tie ir ārkārtīgi grūti pārbaudāmi fakti, tā ka diemžēl, jā, protams, tas var izrādīties par zināmā mērā, iespējams, efektīvu ieroci cīņā par varas maiņu."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti