Kultūras ziņas

Surdo tulkojums. Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Surdo tulkojums. Kultūras ziņas

Bulgakova “Suņa sirds” – instrukcija izdzīvošanai sabiedrībā

Bulgakova «Suņa sirds» Rīgas Krievu teātrī – instrukcija izdzīvošanai sabiedrībā

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī 24. novembrī pirmizrādi piedzīvoja režisora Dmitrija Petrenko jaunākais iestudējums – briesmīgs stāsts divos cēlienos "Suņa sirds". Izrāde tapusi pēc Mihaila Bulgakova gandrīz pirms simt gadiem tapušā un savulaik Krievijā aizliegtā garstāsta motīviem.

Satīrisko garstāstu "Suņa sirds", ko mēdz pielīdzināt zinātniskai fantastikai, krievu rakstnieks ar ārsta izglītību Mihails Bulgakovs uzrakstīja gandrīz pirms 100 gadiem. Ironiskais stāsts par suņa pārtapšanu cilvēkā šķita nepieņemams tā laika cenzūrai, un Bulgakovam to liedza publicēt. Plašāka auditorija ar profesora Preobraženska un proletārieša Šarikova attiecībām iepazinās vien pagājušā gadsimta 60. gados.

"Man šis darbs liekas ļoti dziļš un pēta cilvēka dabu. Kāpēc vēlme valdīt un kļūt par varu ir instinkts, kurš ir spēcīgāks par morālo ētiku un citam lietām?" par darbu saka iestudējuma režisors Dmitrijs Petrenko.

"Bulgakovs ir ļoti kinematogrāfisks un pats to tekstu, līdzīgi kā mediķis, griež un līmē kadru pēc kadra kopā. Šāda spēle vai dramaturģija ir labs sarunu partneris, kurā ir brīnišķīgi ieiet," teic izrādes mākslinieks, scenogrāfs Reinis Dzudzilo.

Izrādes režisors atzīst, ka šo darbu var lasīt kā instrukciju dzīvošanai sabiedrībā. Autora līdz sīkumiem aprakstītā sadzīves un uzskatu atšķirība Krievijā starp inteliģenci un proletariātu diezgan tieši sasaucas ar mūsdienu sabiedrībā notiekošo.

"Man šai darbā bija interesanta zinātnieka tikumiskā atbildības par paveikto. Mēs jau zinām, ka zinātnieki godkārības, intereses vai slavas dēļ sāk pastrādāt dīvainas lietas. Vai tas ir nepieciešams? Uzskatu, ka tā ir aktuāla tēma. Tieši atbildība cilvēces priekšā," spriež Dmitrijs Petrenko.

Iestudējums veidots minimālisma estētikā, precīzi izceļot Bulgakova tekstus. Nozīmīga loma izrādes noskaņā ir komponistes Annas Fišeres mūzikai.

"Es ļoti iedvesmojos no Prokofjeva un Šostakoviča. Un es mēģināju mūziku veidot tādā stilistikā. Kā arī izmantoju čelesti, kas radīja tādu nedaudz dīvainu atmosfēru," atklāj komponiste.

"Suņa sirds" vislielāko popularitāti ieguva 1988. gadā, kad bijušajā Padomju Savienībā uz ekrāniem parādījās režisora Vladimira Bortko televīzijas filma. Daudziem šī Bulgakova stāsta versija joprojām ir spilgtā atmiņā.

"Pēc slavenās filmas ar Jevgeņiju Jevstigņejevu pārspēt viņus nevar gandrīz. Bet pamēģināt vajadzēja. Režisors atrada citu izeju, bet tas, man liekas, bija strupceļš. Izmeklējumi, filoloģija... Man drusciņ pietrūka teātra," pēc izrādes noskatīšanās to komentēja kultūras žurnālists Andrejs Šavrejs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti