Briselē finanšu trūkuma dēļ Hermanim atsaka plānoto operas «Popejas kronēšana» iestudēšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Latviešu režisora Alvja Hermaņa Briseles Karaliskajā operā iestudētā „Jenūfa” bija viena no aizvadītā gada lielākajām veiksmēm, tā sarunā ar Latvijas Radio saka opernama direktors Peters Dekalue. Taču no tālākas sadarbības ar Alvi Hermani tagad nākas atteikties finansiālu problēmu dēļ. Briseles operu skāruši valsts taupības pasākumi, un tagad būtiski samazināts tās budžets.

Čehu komponista Leoša Janāčeka darbs „Jenūfa” Alvja Hermaņa režijā savu ceļu pie Beļģijas publikas sāka aizvadītā gada janvārī, un skatītāju pilnās zālēs tas kļuva par vienu no populārākajiem uzvedumiem, ko īpaši krāšņu padarīja arī Morāvijas etnogrāfijā smeltās idejas tērpiem un čehu jūgenda mākslinieka Alfona Muhas motīvi skatuves risinājumā. Pats Alvis Hermanis sarunā ar Latvijas Radio vēl īsi pirms pirmizrādes atzina, ka Briselē viņam ļoti patīk un šī ir opera, kurā viņš atgrieztos atkal. To, ka „Jenūfa” ir bijis veiksmes stāsts, atzīst arī Briseles opernama "La Monnaie" direktors Peters Dekalue:

„Mums bija fantastiska sadarbība ar Alvi Hermani aizvadītajā gadā, veidojot Janāčeka „Jenūfu”. Tā izrādījās viena no lielākajām "La Monnaie" veiksmēm. Tagad aprīlī to izrādīs arī Itālijā, Boloņā, pēc tam tā dosies uz Poznaņu Polijā.” Alvis Hermanis Briselē bija paredzējis iestudēt vēl vienu darbu - Monteverdi „Popejas kronēšana”, taču tas nenotiks.

„Divu iemeslu dēļ mums nācās atteikties no šā projekta. Pirmkārt, Beļģijas valdība ir būtiski apgriezusi operas nākamo piecu gadu budžetu, kas nozīmē, ka mēs vairs nevaram atļauties baroka orķestri, taču „Popejas kronēšana” ir jāpavada ar attiecīgā laika instrumentiem. Līdz ar to mums nācās atteikt gan orķestra diriģentam Renē Jakobam, gan Alvim Hermanim, kurš būtu šī darba režisors. Otrs iemesls - diemžēl operas telpas nebūs pieejamas, jo šovasar sāksim telpu remontu, un mums pavēstīja, ka darbi ritēs divus mēnešus ilgāk, nekā bijām domājuši, līdz ar to operas nams nebūs gatavs līdz brīdim, kad tas būtu nepieciešams „Popejas kronēšanai”,” ar nožēlu stāsta "La Monnaie" direktors Peters Dekalue.

Lai arī „Popejas kronēšana”, visticamāk, uz Briseles skatuves tuvākajos gados nebūs skatāma, Peters Dekalue atzīst, ka tas nenozīmē, ka opera pilnībā pārtrauks sadarbību ar Alvi Hermani, jo "La Monnaie" vēlas viņu piesaistīt citiem projektiem, norādot, ka Alvis Hermanis patlaban ir viens no tiem Eiropas režisoriem, uz kura darbiem biļetes parasti ir pilnībā izpārdotas.

Briseles opera lielāko daļu, proti, 80% sava finansējuma saņem no Beļģijas valdības, kas, kā norāda Peters Dekalue, aiziet personālam, mājas uzturēšanai un ikdienas maksājumiem. Visiem mākslinieciskajiem projektiem naudu opera piesaista pati gan dažādos sadarbības projektos, gan no sponsoriem, mecenātiem, biļešu ienākumiem. Direktors to sauc par labu balansu starp pašu iegūtu naudu un to, ko saņem no valsts budžeta. Tagad lielākās bažas ir par tiem 20% atbalsta, ko valdība nolēmusi griezt nākamo desmit gadu laikā.

Direktors norāda, ka opera ir salīdzinoši maza, tajā ir tikai 1100 vietu, kas nozīmē, ka projekti nevar izdzīvot tikai no kases ienākumiem. Kopējais operas gada budžets ir 47 miljoni eiro, no kuriem 33 miljonus eiro sedz valsts. Salīdzinājumam: Latvijas Nacionālajā operā (LNO) sēdvietu skaits ir zem tūkstoša -  946 - un no valsts pamatdarbības nodrošināšanai, kā pastāstīja LNO preses dienestā, tā saņem nedaudz pāri septiņiem miljoniem eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti