Brets Beilijs: Visur, kur ir cilvēku sabiedrība, vējo nevaldāms teātra spēles gars

Viena no nozīmīgākajām Starptautiskās Teātra dienas tradīcijām ir vēstījuma publicēšana, ar kura palīdzību Starptautiskā Teātra institūta (ITI) UNESCO izvēlēta, ietekmīga, pasaulē pazīstama persona dalās savās pārdomās par tēmu – Teātris kā miera kultūra. Starptautiskās Teātra dienas vēstījuma autors 2014.gadā ir Dienvidāfrikas dramaturgs, režisors un dizaineris Brets Beilijs. Piedāvājam vēstījumu ITI Latvijas centra prezidentes Brigitas Siliņas tulkojumā.

Breta Beilija vēstījums StarptautiskajāTeātra dienā

Visur, kur ir cilvēku sabiedrība, vējo nevaldāms teātra spēles gars.

Zem koku lapotnēm mazā ciematā, uz milzu megapoliju sienām, skolas zālēs, laukos un baznīcās; graustos un pilsētu laukumos, kultūras centros un nabadzīgos pagrabos cilvēki tiekas, lai tuvotos gaistošajai teātra pasaulei, kuru mēs veidojam ar ķermeni, elpu un balsi, lai izteiktu savu cilvēcisko būtību, mūsu daudzveidību, mūsu ievainojamību.

Mēs sanākam kopā, lai raudātu un atcerētos; smietos un domātu; mācītos, apliecinātu un attainotu. Lai ļautos pārsteigumam par tehnikas saniegumiem un iejustos dievu lomās. Elpot kopīgā ritmā, ļaujoties tieksmei izteikt skaistumu, līdzjūtību un kroplību. Iegūt iedvesmu un spēku. Cildināt kultūru daudzveidību un nojaukt  mūs šķeļošās robežas.

Visur,  kur ir cilvēku sabiedrība, vējo nevaldāms teātra spēles gars. Tas ir dzimis  sabiedrībā, mūsu tradīciju un masku aizsegā. Tas pārņem mūsu valodas, ritmus, žestus, rada brīvu telpu un gaisīgumu.

Un mēs, mākslinieki, kas esam saistīti ar šo seno garu, jūtam, ka esam aicināti, ielaižot to mūsu sirdīs, domās, ķermeņos, izgaismot realitāti visā tās piezemētībā un noslēpumainībā.

Tomēr mūsu laikā, kad miljoni cilvēku cīnās par izdzīvošanu, cieš no nežēlīgiem režīmiem un uzbrūkoša kapitālisma, spiesti bēgt no kara un dzīves grūtībām, kad mūsu privātajā dzīvē ielaužas slepenie dienesti, bet mūsu vārdus pakļauj varas bezceremoniju cenzūrai;  kad iznīcina mežus, iznīcina dzīvniekus un saindē okeānu ūdeņus,- ko mēs jūtam kā pienākumu vēstīt pasaulei?

Šajā nevienlīdzīgās varas pasaulē, kurā valdošie spēki cenšas mūs pārliecināt, ka viena nācija, viena rase, viens dzimums, viena reliģija, viena ideoloģija, viena kultūras telpa ir labāka par citām, vai tiešām mēs  varam uzskatīt, ka mākslai jābūt brīvai no sociālām lietām?

Bet ko darām mēs, mākslinieki arēnās un uz teātru skatuvēm: pakļaujamies izauklētajām tirgus prasībām, vai arī izmantojot mums piešķirto varu, lai  attīrītu telpu cilvēku sirdīs un prātos, apvienotu cilvēkus, lai iedvesmotu, sajūsminātu un virzītu, lai radītu cerību un patiesas sadarbības pasauli?

Tulkojusi Brigita Siliņa

 

Starptautisko Teātra dienu 1961.gadā dibināja ITI asociācijas līgumā ar UNESCO. ITI nacionālie centri vairāk nekā 100 valstīs un teātra cilvēki visā pasaulē to ik gadus atzīmē 27.martā. Par godu šiem svētkiem tiek organizēti neskaitāmi nacionāli un starptautiski pasākumi.

Saistītie raksti
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti