Emma Bovarī ir jauna, skaista sieviete, kas agri izgājusi pie vīra. Būdama ārsta sieva, viņa, provinces pilsētiņas garlaicības mocīta, ielaižas grēcīgos sakaros, dzīvo pāri saviem līdzekļiem un visādi citādi šķiet krietnās sabiedrības daļas nosodījumu pelnījusi izlaidīga sieviete.
Kristīnei Nevarauskai, iejūtoties Emmas lomā, nākas iedziļināties kaislību mocītas sievietes domās, kas nekad nav mierā ar esošajiem apstākļiem
„Šoreiz tiešām patika, un es jutu režisoru un es arī izbaudīju to, ka aktieri parādās jaunā nepazīstamā rakursā. Kaut kā ļoti interesantā veidā ir sakausēts kopā tas laikmeta gars ar šodienām,” pēc izrādes noskatīšanās secina Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone.
Kultūras ministre Dace Melbārde uz teātri bija atnākusi ar savu meitu: „Sižets jau pazīstams, vienmēr ir interesanti, kādā veidā tas tiek interpretēts. Man patika, mana mazā meita arī noskatījās ar interesi. - Kā tev patika? - Ļoti labi!”
Kā veiksme uzvedumā jāizceļ Mārtiņa Vilkārša apjomīgā un ļoti trāpīgā scenogrāfija un Ingas Raudingas smalki jutekliskā horeogrāfija.
Savukārt Artūrs Skrastiņš attēlo Šarls Bovarī kā labu un rūpīgu ģimenes galvu, kas, šķiet, apgrūtināja Kristīnes Nevarauskas uzdevumu būt vienmēr neapmierinātai “madam Bovarī”.
Tas nenotiek tik bieži, kad pietiekami īsā laikā bija iespēja radīt šo darbu. Es klasikā vienmēr meklēju mūsdienīgo, bet mūsdienīgajā - vienmēr klasiku…,” saka lietuviešu režisors Rolands Atkočūns.
Kaislības cilvēkus plosījušas ir vienmēr, mainās vien gadsimti un attieksmes paradumi.
