Rūdolfa Blaumaņa novele “Nezāle” ir stāsts par pusaudzi Jāni, kurš zīdaiņa vecumā atrasts mežā un pieņemts audžuģimenē. Tagad Jānim ir 14 gadu, viņš ir spēcīgs zēns, kurš mēdz būt stūrgalvīgs, vientiesīgi nepakļaujoties noteiktajai sistēmai un cīnoties par savu taisnību. Pieaugušo skatījumā Jānis ir neērts un palaidnīgs. Jāņa tēlā iejutās deju studijas “Stop Time” dejotājs un pasniedzējs Reinis Sandors.
“Vajadzēja izjust to, ko viņš izjūt, izlasīt noveli vairāk reizes. Iejusties kā viņš jūtas katrā savā dzīves situācijā, kad viņš piedzimst, kad viņu paņem audžuvecāki, kad viņš ir izaudzis un cenšas izrauties no tā loka, kas viņam nepatīk,” atzīst Reinis Sandors.
Rūdolfa Blaumaņa novele “Nezāle” režisores Paulas Pļavnieces un horeogrāfes Liānas Merņakas-Ņikitinas radošajā kopdarbā tapa par kustību izrādi pusaudžiem. Uz skatuves dzīvā mūzika Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas audzēkņu izpildījumā un deju studijas “Stop Time” dejotāju hiphopa dejas un improvizācija, sižeta saturisko līniju vadīja aktrises Lauras Atelsones balss.
Režisore Paula Pļavniece norāda, ka jau sākumā bija skaidrs, ka izrāde būs pusaudžiem, jo stāstu vēlējās stāstīt tiem, kuri ir ļoti tuvi noveles personāža Jāņa iekšējiem pārdzīvojumiem.
“Tie pārdzīvojumi ir ļoti precīzi, kādus Blaumanis ir notvēris. Man bija skaidrs, ka es negribu atvest no Rīgas vai paņemt no vietējiem kādus profesionālus aktierus, bet ka to varētu izstāstīt kaut kā citādi, tieši viņiem pietuvināta vecuma cilvēka acīm,” stāsta režisore Paula Pļavniece.
"Mani interesēja ar vietējo kopienu pastrādāt, tad, paskatoties, ar ko jaunieši nodarbojas, sapratu, ka kustību valoda, ekspresija, kāda piemīt tieši šim deju žanram, ļoti saskan ar pusaudža iekšējo pārliecības sajūtu par pasauli, cik es pazīstu un atceros no savas jaunības,” turpina Pļavniece.
Uzrunāt pusaudžus, viņiem saprotami un aizraujoši ir gan viegli, gan sarežģīti. Režisore uzsver – ir būtiski runāt kā līdzīgam ar līdzīgu, bez pamācībām. Izrādes iestudēšanas process ilga vienu mēnesi, kura laikā bija jāsagatavo dejotāji. Dzīvā mūzika, izrāde un nelielais iestudēšanas laiks bija izaicinājums, ar kuru veiksmīgi tikuši galā. Arī pats noveles sižets dejotājiem radošajā procesā kļuva saistošāks.
“Tad, kad es izlasīju šo noveli, man bija tā kļuva – nu ok. Nav tā, ka ļoti patīk, bet, kad sākām iestudēt, sapratu, ka tā ir drāma, kura varētu būt Holivudas filmas cienīga, kaut kas nogalina, kaut kas notiek, visu laiku ir kaut kāds interesants moments un pavērsiens. Man ļoti iepatikās,” atzīst horeogrāfe Liāna Merņaka-Ņikitina.
Nākamā iespēja redzēt kustību izrādi pusaudžiem “Nezāle” teātrī Joriks būs aprīļa sākumā, bet uz šīm izrādēm jau biļetes izpārdotas.
