Kultūršoks

Kultūršoks: "JRT streiks - ilgu kliedziens pēc mājām?"

Kultūršoks

Kultūršoks: "Izstāde, kuras nebija"

Kultūršoks. JRT streiks - ilgu kliedziens pēc mājām?

Birokrātijas un būvnieku nāves deja: Konkrētu datumu JRT ēkas pabeigšanai vairs nesola

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes darbs pērn saņēmis zemāko vērtējumu pēdējo gadu laikā. Iemesls – kavēšanās ar Jaunā Rīgas teātra un Valmieras drāmas teātra rekonstrukciju. Kamēr valmierieši būvniekiem "elpo pakausī", Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) valda nospiedoša atmosfēra, taču trupas izsludinātais streiks vairāk ir emocionāls solis, nevis pēc likuma pantiem organizēts protests. Patlaban konkrēts datums, kad teātris varētu atgriezties Lāčplēša ielā 25, vairs netiek solīts.

ĪSUMĀ:

  • Protestējot pret būvdarbu ievilkšanos Lāčplēša ielā 25, JRT pēdējā pirmizrāde Tabakas fabrikā būs februāra beigās.
  • JRT rekonstrukciju varētu pabeigt rudenī, bet konkrētu datumu VNĪ vairs nemin.
  • Valmieriešus no pārcelšanās uz kādu no tuvējiem kultūras namiem izglābj "Kurtuve", kur būs jāpaliek vismaz divus gadus. 
  • Kultūras ministrija bezspēcīga pasteidzināt VNĪ un būvnieku darbu.
  • VNĪ padome valsts uzņēmuma valdes locekļu darbu pērn novērtējusi kā apmierinošu.
  • Rīgas cirks un "Kurtuve" ir pierādījumi, ka pat pandēmijas un kara apstākļos ēku pārbūves var iekļaut termiņos, ja ir griba to darīt.

Jaunā Rīgas teātra aktieri par sava teātra rekonstrukciju varētu iestudēt lugu

Jaunā Rīga teātra aktieris Andris Keišs savas ilgas atgriezties Lāčplēša ielā 25 var parādīt arī, nebilstot ne vārda, tomēr saka: "Es saprotu, ka ir kaut kāds bezpriģels, nu nevar sešus gadus taisīt māju. Johaidī!" Aktierim Kasparam Znotiņam par teātra vēsturiskās ēkas atjaunošanas epopeju ir ideja veselai lugai, jo ar etīdēm būtu par maz: "Tā būtu interesanta izrāde, kur darbotos divas tādas lielas būtnes, neizprotamas, bīstamas un reizē neapstādināmas. Viena – valsts birokrātija, ierēdniecība un otra būtne – būvnieki. Tāda nāves deja." 

Jaunais Rīgas teātris izlēmis uz laiku vairs jaunas lugas neiestudēt, tā protestējot pret kārtējo reizi neturētajiem solījumiem par būvniecības darbu pabeigšanas termiņiem.

Andris Keišs tēlaini stāsta, ka trupa visu laiku "sēž uz somām": "Tomēr ir atšķirība, kāda izskatās izrāde šeit, Lāčplēša ielā 25, un kā izskatās Miera ielā. Mēs tagad taisām izrādi "Mazās lapsas", kura no paša sākuma domāta Lāčplēša ielas skatuvei." Streika pieteikšana sociālos tīklos ir emocionāls solis, kuram nesekos oficiāla streika pieteikuma vēstule Kultūras ministrijai.

"Blaumanim bija tas teksts: "Kā lai es vēl kliedzu, ka tevi mīļoju?" Kā lai mēs vēl kliedzam, ka mēs gribam tikt atpakaļ mājās," prasa Kaspars Znotiņš, kurš atzīst, ka ir dīvaina situācija: "Skumja. Smieklīga."

Jaunā Rīgas teātra ēka Lāčplēša ielā
Jaunā Rīgas teātra ēka Lāčplēša ielā

JRT rekonstrukciju varbūt pabeigs augustā vai septembrī

Pēc arhitektes Zaigas Gailes projekta JRT ēkas rekonstrukcija Lāčplēša ielā 25 sākās 2017. gadā ar sākotnējo budžetu 19 miljoni eiro. Taču nekas nenotika, kā plānots. 2019. gada vasarā pēc vairāk nekā pusgadu ilgas dīkstāves VNĪ pārtrauca līgumattiecības ar pirmo teātra būvnieku "RERE BŪVE 1". Pie teātra rekonstrukcijas ar budžetu, kas jau bija sasniedzis 29,9 miljonus eiro, 2020. gada pavasarī ķērās nākamā konkursa uzvarētājs – apvienība "SBSC" ar jauno gala termiņu – 2022. gada vasara. Tagad budžets sasniedzis jau 37,3 miljonus eiro, pieskaitot valdības maijā apstiprināto papildinājumu – 2,69 miljons eiro.

Vasara pagājusi, teātra rekonstrukcija pabeigta par 70%, un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons informē, ka šobrīd turpinās sarunas ar būvniekiem, kā darbs tiks organizēts tālāk:

"Mēs esam gatavi maksāt apakšniekiem "pa tiešo" un VNĪ ir apzinājis apakšniekus, kas ir gatavi sākt šos darbus. Līdz šim būvnieks nav formāli piekritis šādam risinājumam.

Par termiņiem – tas noteikti nav marts, tas ir labākajā gadījumā augusts, bet būvniekam, ja tas turpina ar esošajiem tempiem, – tas nav arī septembris. Būvniekam otrs risinājums – meklēt finansējumu bankā. Var arī lauzt līgumu – iespēja pastāv, bet tad būs juridiskais strīds, kā bija iepriekš, un būvlaukums nobloķēts."

Jaunā Rīgas teātra valdes locekle Gundega Palma uzskata, ka teātris palicis ķīlnieka lomā: "Varbūt ne pārāk veiksmīga, bet analoģija ar divu pieaugušo strīdu, kur bērns ir pa vidu. Šie divi pieaugušie pašlaik augšā strīdas, un mēs kā bērns varam tikai savas emocijas ik pa brīdim kaut kur parādīt, ka mēs jau arī te esam un ka tas ietekmē mūsu dzīvi. Bet pašlaik izskatās, ka pieaugušie tur augšā to īpaši nerespektē."

Jaunais Rīgas teātris 2023. gada janvārī
Jaunais Rīgas teātris 2023. gada janvārī

Valmieriešus no ieilgušās teātra rekonstrukcijas izglābj "Kurtuve"

Trimdā šobrīd devies arī Valmieras Drāmas teātris. Rekonstrukcijas sadārzinājuma un savstarpējo strīdu dēļ starp būvniekiem un pasūtītāju – arī "Valsts nekustamajiem īpašumiem" – rudenī bija apdraudēta ne tikai šī, bet arī nākamā teātra sezona.

Teātra direktore Evita Ašeradena stāsta, ka aktieriem  rudenī pat nebija, kur mēģināt: "Mēs mēģinājām jauno izrādi uz ielas šeit, Valmierā, un tad braucām mēģināt VID ēkā, kur atrodas arī VNĪ. Mums vienkārši fiziski nebija telpu.

Bet par streiku mēs nebijām domājuši." Valmieras teātra aktieris Mārtiņš Meiers situāciju ar teātra remontu salīdzina ar peldošu kuģi, kuru būvē pa ceļam: "Kaut kas tāds tiešām ir izmisīgs. Bet radošā ziņā tas mums ir interesanti. Mums ir jaunas vietas. Mēs arī tagad vairāk braukājam apkārt pa citām Latvijas pilsētām, bet tāda 16. gadsimta sajūta, ka aktieru trupa dzīvo uz ratiem kulbā iekšā un braukā apkārt; tā ir."

Valmieras Drāmas teātris pagājušā gada nogalē pārcēlies uz netālu esošo "Kurtuvi". Šobrīd izskatās, ka teātris te varētu atrasties krietni ilgāk, nekā sākotnēji plānots, tieši tāpat kā JRT Tabakas fabrikā, bet Evita Ašeradena sola, ka vairs nevienam vilkt gumiju neļaus: "Es jau šodien arī teicu atbraukušajiem (VNĪ) cilvēkiem – tas, ka mēs elpojam visu laiku pakausī, tomēr varbūt liek darīt tās lietas ātrāk, atšķirībā no JRT, kas ir siltās mājās, un tad liekas, ka tas nav svarīgi – vienu gadu ātrāk vai vienu gadu vēlāk viņi ievācas. Mēs esam šeit, un mums katra minūte dārga."

Iepriekš Valmieras teātri arī rekonstruēja apvienība "SBSC". Tomēr nepamatota sadārdzinājuma un gausā darba tempa dēļ līgums ar būvniekiem tika lauzts.

Novembrī VNĪ neatliekamo darbu pabeigšanai par 1,75 miljoniem eiro piesaistīja būvnieku SIA "Aimasa". Sākotnēji plānotās teātra izmaksas bija 10,41 miljons eiro. Jaunais darbu pabeigšanas termiņš ir 2024. gada vasara. Tie ir plus divi gadi sākotnējam plānam, kas paredzēja tikai siltināt teātri, līdz atklājās, ka teātra ēkai nav nostiprināti pamati, kolonnas. VNĪ padomes priekšsēdētājs Jānis Garisons atzīst, ka sava veida mācība Valmierā gūta: "Protams, pareizais veids, kādā veikt šo Valmieras teātra būvniecību, būtu veikt tehnisko ekspertīzi un pēc tam – cik būtu nepieciešams finansējums un kādi darbi darāmi. Šajā gadījumā pieļauju, ka bija pieejams Eiropas Savienības finansējums siltināšanas darbiem un tādēļ projekts iesākās."

Valmieras Drāmas teātra pagaidu mājvieta "Kurtuve"
Valmieras Drāmas teātra pagaidu mājvieta "Kurtuve"

Kultūras ministrija šajā situācijā bezspēcīga

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone emocionāli jūt līdz gan Jaunajam Rīgas teātrim, gan valmieriešiem, taču nekā citādi situāciju par labu vērst nespēj: "Jāsaka, kā ir, mēs tiešām jūtamies kā ķīlnieki, jo

šajā situācijā ne tikai teātru kolektīvi, bet arī Kultūras ministrija kā finansējuma piesaistītājs tiešām jūtas apbēdināta.

Tie ir procesi, kuriem ir izdomāts, no kurienes ņemt finansējumu, tieši tāpat tiek organizētas šīs darbības programmas, tiek rakstīti kritēriji, tiek paredzēti paveiktie apjomi, kādi tiks izdarīti konkrētos projektos. Un tad, kad mēs nonākam pie šo projektu īstenošanas, kuru veic "Valsts nekustamie īpašumi" kopā ar "Valsts nekustamo īpašumu" izraudzītajiem būvniekiem, tad process pēkšņi pārvēršas līdz nepazīšanai, un visur mēs sastopamies ar diezgan nozīmīgām izmaiņām procesos un kavējumiem."

"VNĪ" min daudzus iemeslus, kāpēc nekas nenotiek, kā plānots – pandēmija, Ukrainas karš, būvnieku jauda.

Pēc Jāņa Garisona teiktā, vērtēta arī pašu atbildība, un vērtējums ietekmējis valdes locekļu algas un prēmijas: "Protams, ka mēs no padomes puses esam vērtējuši arī kopumā valdes darbu, un iepriekšējā gada maijā, kad bija kārtējais vērtējums, mēs arī novērtējām kā nepietiekošu komunikāciju ar būvnieku un pasūtītāju un teātriem un daudzas lietas, kuras būtu nepieciešams uzlabot, lai būtu savstarpēja izpratne par procesiem un nebremzēt dažreiz birokrātisku procedūru dēļ mērķu sasniegšanu.

Tādēļ pagājušā gada padomes vērtējums valdei bija apmierinošs, kas ir bijis zemākais vismaz manā pieredzē." Tam ir finansiālas sekas attiecībā uz valdes algu un prēmijām.

Būvdarbi Valmieras Drāmas teātrī
Būvdarbi Valmieras Drāmas teātrī

Vai vienlaicīgi nepārbūvējam pārāk daudz kultūrtelpu?

Nedienas ar rekonstrukcijas projektiem liek uzdot jautājumu, vai vispār esam tik bagāta valsts, lai vienlaicīgi atļautos tik daudz kultūrtelpu rekonstrukcijas projektus. Bez Jaunā Rīgas teātra un Valmieras Drāmas teātra būvdarbi noris arī Latvijas Leļļu teātrī, un pacietīgi ieilgušo rekonstrukcijas projekta saskaņošanu gaida Lielā ģilde. Arhitekts Reinis Liepiņš uzskata, ka atvēziens ir par lielu: "Jāņem arī vērā, ka ēku apkope prasa pastāvīgu darbu. Droši vien, ka deviņdesmitie, divtūkstošie un divtūkstošdesmitie nav pietiekami intensīvi pavadīti, kopjot mūsu kultūras būvju mājsaimniecību. Tas arī varētu būt viens no iemesliem, un varbūt tagad ir tā saskrējis."

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone nepiekrīt tam, ka tik daudz pārbūves vienlaicīgi nevaram atļauties: "Kultūras ministrija pasūtījumus un darbus veic atbilstoši tiem resursiem, kurus mēs esam raduši, gan piesaistot no valsts budžeta līdzekļiem, gan no Eiropas fondu finansējuma. Un plāni tiek sastādīti atbilstoši šim finansējumam, iespējamam apjomam. Līdz ar to es teiktu, ka šī situācija ir pārdomāta."

Latvijas Leļļu teātris rekonstrukcijas laikā (16.09.2022.)
Latvijas Leļļu teātris rekonstrukcijas laikā (16.09.2022.)

Viss atkarīgs no visu pušu patiesas ieinteresētības ātrāk tikt līdz rezultātam

Arhitekts Uldis Lukševics, kuram paredzētajos termiņos izdevās īstenot Rīgas cirka ēkas rekonstrukciju, uzskata, ka viss atkarīgs no gribas darīt: "Cirks, varētu teikt, ka ir labais piemērs, kas demonstrē, ko var panākt arī ekstrēmos apstākļos – kā karš un cenu kāpums. Ja pasūtītājs ir ļoti ieinteresēts un motivēts, ja arī arhitekti ir spējīgi ātri reaģēt uz visiem brīnumiem, kas pārbūvēs vienmēr notiek, jo ir tik daudz nezināmu lietu, kas parādās, un tās uzreiz jārisina, un ja būvnieks ir tāds, ar ko var runāt un kas ir arī pietiekoši elastīgs, un māk savu lietu, tad to var izdarīt."

Arhitekts Reinis Liepiņš ar bijušās Valmieras katlumājas piemērošanu teātra vajadzībām tika galā nepilnos trīs mēnešos: "Protams, tā bija atšķirīga situācija, bet tā varbūt parādīja to, kādam tam procesam būtu jāizskatās.

Ieinteresēta pašvaldība, profesionāla projektu vadība un ieinteresēts teātris. Daudzi lēmumi pieņemti ātri, drosmīgi un dinamiskā veidā."

Uldis Lukševics uzsver, ka ļoti svarīgi, lai pasūtītājs ir pats lietotājs, jo tad var nonākt līdz "labam, lietojamam" risinājumam.

JRT aktieriem sāp, ka dzīve paiet, kamēr teātra atjaunotāji nesteidzas

Aktieris Andris Keišs nespēj iedomāties situācija, ka viņam ir pilns maks ar naudu, bet celtu sev māju jau sešus gadus: "Ir sajūta, ka tie cilvēki, kuri pieņem lēmumus vai kas būvē, ir nedaudz laiski. Ja es savu māju celtu sešus gadus, es visu laiku dabūtu no dzīvesbiedres nopietnus aizrādījumus." Šinī gadījumā "sievai" īsti nav konkrēta "vīra", pret ko vērsties. "Nav jau neviena īsti atbildīgā, viss ir tādos konspektos, pandektos, paragrāfos, un visi grib, kā labāk, un tad mēs uztaisām jaunu papīru, kurā ir nodrošināts tas, ka būs labāk, bet tas ir jauns papīrs, bet tas neatrisina, un tad ir vajadzīgs jauns papīrs, kurš atrisinās iepriekšējā papīra… kļūdu," situāciju bezjēdzīgumu raksturo aktieris Kaspars Znotiņš.

Arhitekts Reinis Liepiņš domā, ka savā ziņā Jaunā Rīgas teātra pārbūvētāji ir atrauti no realitātes: "Varbūt tiem, kas to naudu sadala un tērē, trūkst apzināšanās par to, no kurienes tā nauda nāk, ka tā nāk no mūsu cilvēku darba augļiem."

Tikmēr Tabakas fabrikā valda ļoti nospiesta sajūta, jo, cerot uz drīzu atgriešanos mājās, sagatavošanā bija piecas pirmizrādes. Tām būs jāgaida atgriešanās mājās. Aktieri pat vairs nesmejas, ka uz sava teātra skatuves kāps ar spieķīšiem rokās. Andris Keišs: "Mūsu dzīves paiet, mana mākslinieka dzīve paiet, es gribu aktierēt, es bez skatuves nevaru… " 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti