“Man izrādes pamatideja, kāpēc vispār sāku veidot šo izrādi, bija sievišķības un vīrišķības transformācija, kas šobrīd notiek. Man ļoti interesanti bija papētīt, kā tas ir bijis, kā tas ir šobrīd un uz ko tas viss iet, un kā šī sievišķība kaut kādā brīdī pārvēršas par vīrišķību. Caur kustību, arī caur skaņu, caur mūziku, caur ritmu un protams, caur attiecībām. Respektīvi – šis nav abstrakts stāsts par kaut kādu abstraktu sievišķību vai vīrišķību, šis ir stāsts par sievieti un vīrieti,” skaidro Krasovska, “es runāju par to, ko es saprotu un kas mani interesē. Mani interesē tas, kas esmu – es esmu heteroseksuāla sieviete, mani interesē attiecības ar vīriešiem. Mani interesē šāds attiecību tipa modelis, tāpēc es varu par to runāt.”
Rīgas krievu teātra aktieris Vitālijs Jakovļevs atklāj, ka mēģinājumos strādājot trijās valodās – krievu, latviešu valoda un ķermeņa valodā: “Interesanti strādāt, mums ir forša kompānija, forši cilvēki un liela tēma – sieviete un vīrietis. Nezinu, kā būs, bet ceru, ka būs labi.”
Kustību izrādē “paraDIZZY” piedalās ne tika Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra aktieri, bet sev negaidītā ampluā arī dziedātāja Aija Andrejeva-Aišpure. Viņa stāsta: “Visā šajā notikumā iztrūkst vārdu, kas mums iedod tiešu informāciju, un tas ir tas lielākais izaicinājums un pats, pats foršākais moments – tāda pilnīga izkāpšana ārpus komforta zonas, lai iedarbinātu seju, acis, vēl vairāk… Kustību. Tas ir tas, ko es izbaudu visvairāk.”
Telpas vidū izveidots skaņu koks, piekārts ar dažādiem mūzikas instrumentiem, kurus izrādes dalībnieki dažādos veidos izmantos. Pirmoreiz visas izrādes skaņas celiņu veidojusi aktrise Zane Dombrovska, kura teic: “Tāpat kā filmai, tā arī izrādei visas skaņas ir kaut kādā organizētā veidā paredzētas, un man bija ļoti liels prieks veidot skaņu celiņu tieši šai izrādei, jo es piedzīvoju milzīgu brīvību, tieši radošu brīvību. Man pašai tas bija liels piedzīvojums, kā no viena maza elementa mēs varam dzīvot veselu stundu.”
Kustību izrādes pirmizrāde gaidāma 27. augustā mūzikas un mākslas telpā “OratoriO”. Tā kā izrāde ir bez vārdiem, tās veidotāji cer, ka laika gaitā tā varētu kļūt arī par festivālu izrādi.
