«Bērnības sapnis» par sapni. Horeogrāfes Agneses Bordjukovas pirmā monoizrāde

Horeogrāfes un dejotājas Agneses Bordjukovas laikmetīgās dejas izrāde "Bērnības sapnis" ir monoizrāde, kuras tapšanu rosināja idejas autores atklāsme, ka viņas dzīvē nav sapņa. Šim notikumam bija pārsteidzošs iespaids – horeogrāfei tas radīja daudzus jautājumus par pašas bērnību un pieaugšanu. Veidojot izrādi, tēmas izpēte vedināja individuālo pieredzi vispārināt, tādejādi "Bērnības sapnis" ir asociatīvs kustību vēstījums, kurā atspoguļoti cilvēka personību veidojoši aspekti. 

Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs sniedz ieskatu par Latvijas laikmetīgās dejas personībām, dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.

Izrāde "Bērnības sapnis" piedzīvoja pirmizrādi 2016. gadā Cīravā. Un 2016./2017. gada sezonā iestudējums saņēma "Spēlmaņu nakts" balvu kategorijā "Gada sasniegums laikmetīgajā dejā". 2020. gadā izrāde piedzīvoja tehniski vienkāršotu versiju, kurā oriģinālo kustību materiālu, mūziku un pamata gaismas pozīcijas papildināja Elīnas Valdmanes veidotā dzīvā animācija, kas tapa izrādē uz vietas.

Izrādes "Bērnības sapnis" horeogrāfijas autore un izpildītāja ir Agnese Bordjukova. Kā horeogrāfijas instruktors bija pieaicināts neatkarīgs vācu horeogrāfs un skatuves mākslinieks Tobiass M. Drēgers (Tobias M. Draeger). Mūzikas autors ir komponists Edgars Rubenis. Izrādes dramaturģiju palīdzēja sagatavot Lietuviešu dramaturģe Rasa Niurkaite. Animāciju veidoja Ivars Šmits un scenogrāfiju – Anda Skrējāne. Izrādes gaismu mākslinieks ir Rainers Kornhubers. Izrādes producenti bija "Pigeon bridge" un līdzproducenti "Cita abra", "Dejas anatomija".

Agnese Bordjukova

Agnese Bordjukova ir laikmetīgās dejas horeogrāfe, izpildītāja un pasniedzēja. Profesionāli nozarē darbojas kopš 2007. gada, kad absolvēja laikmetīgās dejas horeogrāfijas programmu Latvijas Kultūras akadēmijā. 2017. gadā ieguva maģistra grādu mākslās. Kopš 2012. gada veido dejas izrādes kā neatkarīga horeogrāfe. Ir darbojusies vairākās dejas apvienībās un kolektīvos, piemēram, "Z.I. temp. Dance" (2004–2008), "Dejas anatomija" (2007–2016), "LAUKKU" (2017 –līdz šim mirklim). Ir bijusi laikmetīgās deja eksperte Dejas balvas žūrijas sastāvā (2019–2021). Kopš 2020. gada veic laikmetīgās dejas redaktora pienākumus dejas interneta medijā "Dance.lv" žurnāls. Ar apvienības "LAUKKU" kolēģiem realizē projektus, sadarbojoties ar dažādu  vecumu, profesiju un sociālo grupu cilvēkiem, lai veicinātu mākslas pieejamību reģionos, īpaši domājot par iekļaujošu un vienlīdzīgu iesaisti mākslas notikumu tapšanā.  

Agnese Bordjukova

Par Laikmetīgās dejas dzīvo arhīvu

Video intervija ar Agnesi Bordjukovu ir daļa no notikumu sērijas "Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs", kas ir trīs nevalstisku organizāciju – Latvijas Dejas informācijas centra, "Tuvumi" un Horeogrāfu asociācijas – laikmetīgās dejas mākslas kopprojekts.

Pēdējo gadu attīstība laikmetīgās dejas nozarē parāda, cik daudz gan nozares profesionāļiem, gan skatītājiem dod plašāka iepazīšanās ar to, ko dejas māksla spēj piedāvāt. Projekts "Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs" atklāj un sniedz ieskatu par Latvijas laikmetīgās dejas personībām, dejas daudzveidību. Horeogrāfi runā par tapušām laikmetīgās dejas izrādēm un savu māksliniecisko praksi.

Kopumā projekts sniedz iespēju 20 aktīvākajiem laikmetīgās dejas mākslas profesionāļiem reflektēt par savu radošo darbību. To vidū ir Olga Žitluhina, Laura Stašāne, Inta Blode, Agnese Bordjukova, Dmitrijs Gaitjukevičs, Kristīne Brīniņa, Eva Krūmiņa, Krišjānis Sants, Ieva Gaurilčikaite-Sants, Elīna Gediņa, Rūdolfs Gediņs, Agate Bankava, Anna Novikova, Rūta Pūce, Jana Jacuka, Alise Madara Bokaldere un citi.

Video sižeti pieejami ik nedēļu sabiedrisko mediju portālā Lsm.lv un televīzijas kanālā "ReTv".

Apkopotā veidā video intervijas, kā arī atsevišķu izrāžu pilnus ierakstus var atrast Latvijas Dejas informācijas centra mājaslapā.

Video sižetu režisore ir Kristīne Vītola, operatori – Raivo Karro, Uldis Ķikāns un Mikus Austers. Projekta vizuālo identitāti veidoja Kristīne Daukšte.

Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs top ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas "KultūrElpa" atbalstu.

Laikmetīgās dejas dzīvais arhīvs

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt