Ielas cirka mākslinieki un muzikanti, smaidīgi un lustīgi jaunieši, čigānietes, amatu meistari un pat 19.gadsimta fotostudija - ikviens, kas bija ieradies Berkeneles muižā uzreiz varēja iegremdēties 19.gadsimta tirgus burzmā.
Kā stāsta Berkeneles muižas muzeja vadītāja Inese Berziņa, atzīmējot Raiņa jubileju šogad, gribējās ko īpašu, lai ikviens ciemiņš iejustos gaisotnē, kurā kādreiz ir dzīvojis dzejnieks un kura vēlāk tika atspoguļota arī viņa daiļradē. "Tirgus šeit nenotika, tas notika Grīvā vai Dinburgā, bet mēs gribējām parādīt, ka šeit, šajos laukumos ir tas tirdziņš, satikšanās vieta cilvēkiem. Šogad mēs nolēmām, ka rīkosim dzimšanas dienas ballīti par pieminu Rainim," stāsta Inese Bērziņa.
Apmeklētāji varēja arī noskatīties teātra studijas "Berķeneles kamolītis" iestudēto brīvdabas uzvedumu, ko pats režisors Ivars Brakovskis nosauca par mistēriju. Uzvedums ir kā ceļojums Raiņa bērnības atminās, kas vēlāk ievijās tādos darbos kā "Daugava", "Pūt, vējiņi", "Krauklītis", "Zelta zirgs" un "Spēlēju” dancoju", kas arī kļuva par izrādes pamatu.
Ivars Brakovskis uzskata, ka teātrim nav tikai izklaidējoša loma - tam jārunā arī par svarīgām lietām, taču to var darīt dažādās formās. Tieši tāpēc mistērija bija divās daļās - jautrā tirdziņa ainas un atmiņu zemes atveidojums.
"Mums šķita, ka tas, ko Rainis ir rakstījis darbos, ļoti cieši sasaucas ar to, kas notiek šodien pie mums. Izstāde ir par mums pašiem. Ja cilvēki ieskatītos paši sevī, tad padomātu, kāda ir cilvēces sūtība, jo mēs esam aizgājuši ļoti tālu no cilvēciskām lietām, cilvēciskām attiecībām, vienkāršībām," saka Ivars Brakovskis.
Dzejas dienu tradīcija Latvijā aizsākas pirms 50 gadiem, kad tika svinēta Raiņa 100 gadu jubileja. Šogad Raiņa 150.gadadiena tika iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā.
