Izrāde "Vēstule cilvēkam" ar lieliem panākumiem pērnā gada jūlijā piedzīvoja pirmizrādi Itālijā. Šogad tā turpina pasaules turneju, kurā iekļauta arī Latvija.
Kopīgi ar pasaulslaveno režisoru, amerikāņu avangarda klasiķi Robertu Vilsonu tapušā iestudējuma pamatā ir izcilā poļu izcelsmes krievu baletdejotāja un horeogrāfa Vāclava Ņižinska dienasgrāmatas, kas sarakstītas 1919.gadā, dokumentējot mākslinieka pārdzīvojumus un izgaismojot viņa garīgās veselības sabrukumu. Ņižinskis mira 1950.gadāpēc vairāk nekā 30 psihiatriskajā slimnīcā pavadītiem gadiem.
"Manuprāt, tas ir brīnišķīgs darbs. Tas kā spoguļattēlā parāda viņa attiecības ar dievu, ģimeni, ticību teātra mākslai, ar politiku… tas viss man vienmēr licies interesanti," viesizrādēm veltītajā preses konferencē atklāja Barišņikovs. "Sākumā šīs dienasgrāmatas lasīju franciski, tad angliski un visbeidzot oriģinālus vēlāk lasīju Ņujorkas bibliotēkā arī krieviski. (..) Daudzi saka, ka šis iestudējums ir nedaudz siltāks par citām Vilsona izrādēm, jo tajā daudz kustības. Tomēr kustība šeit nekādā gadījumā neilustrē Ņežinska darbus – ne horeogrāfiju, ne dejas. Tur nav viņa izrāžu elementu. Bet te ir tādas kustības, kas atspoguļo viņa psiholoģijas īpatnības, viņa apziņas satumstošo un tādu kā bremzēto vēstījumu dienasgrāmatās. Aktieris itkā savienojas ar savu iekšējo kustību instinktu. Tur ir apmēram 50% improvizācijas. Tādēļ man ir interesanta katra izrāde.
Es pagaidām tikai iedzīvojos tajā. Pagaidām izrāžu ir bijis maz, vien kādas 20-30 izrādes līdz šim."
Savā slavas virsotnē Ņižinskis (1889-1950) tika atzīts par viens no izcilākajiem Rietumu kultūras baleta māksliniekiem. Ņižinskis bija arī slavenās Sergeja Djagiļeva Krievu baleta trupas dalībnieks un modernā baleta horeogrāfijas pamatlicējs. Viņa sākotnējie darbi ir "Fauna diendusa" un "Svētpavasaris". Trešajā gadu desmitā Ņižinskim sākas garīgas problēmas, tādēļ viņa dienasgrāmatas, kas tapušas laikā no 1919.gada 19.janvāra līdz 4.martam dokumentē un izgaismo jaunā vīrieša garīgās veselības sabrukumu.
"Tā nav biogrāfiska izrāde par Ņižinski. Izrāde ir par cilvēka pārdzīvojumiem un attiecībām ar viņa mākslu, Dievu, ģimeni un dvēseliskajām dilemmām. Mēs izvairījāmies atdarināt vai attēlot konkrēti. Tas ir savdabīgs stāsts ar paralēlēm - par personības balsi, nevis viņa fizisko būtību," intervijā izdevumam "The Guardian" sacījis Barišņikovs.
Mūsdienu skatītājiem diemžēl nav bijusi iespēja redzēt Ņižinski dejojam, jo viņa uzstāšanās nav dokumentēta, tomēr Ņižinskis un Barišņikovs tiek atzīti par 20.gadsmita izcilākajiem baleta māksliniekiem, un izrādē "Vēstule cilvēkam" viņi savdabīgā veidā sastopas aci pret aci.
"Barišņikovs sev raksturīgajā elegancē un nepārspējamā skatuviskajā tēlojumā izvēlējās nevis atkārtot Ņižinska dejas manieri, bet pievērsties, iespējams, traģiskākajam mantojumam, ko atstājis mākslinieks. Proti, apziņas plūsmai, kas tiek plosīta starp skaidru uztveri un vājprātu un ko var redzēt viņa [Nižinska] drudžaini, tieši pirms mākslinieka pirmās hospitalizācijas tapušajās dienasgrāmatās," tā teikts itāliešu digitālajā izdevumā "24 Ore".
“Aktieris it kā savienojas ar savu iekšējo kustību instinktu. Tur ir apmēram 50% improvizācijas. Tādēļ man ir interesanta katra izrāde,” preses konferencē Rīgā atklāja Barišņikovs. “Es pagaidām tikai iedzīvojos tajā. Pagaidām izrāžu ir bijis maz, vien kādas 20 - 30 izrādes līdz šim”.
Biļetes uz viesizrādēm varēs iegādāties no nākamās nedēļas, sola viesizrāžu rīkotājs Andrejs Žagars.
Šī ir piektā reize, kad Barišņikovs uzstājas Latvijā. Pirmo reizi Latvijā Barišņikovs viesojās 1997.gadā pēc toreizējā Latvijas Nacionālā operas direktora Andreja Žagara ielūguma. Toreiz operā norisinājās divi radošie vakari, kur Barišņikovs uzstājās ar savu baleta trupu "White Oak Dance Project". Otro reizi Barišņikovs Rīgā uz Latvijas Nacionālās operas skatuves uzstājās 2009.gadā deju vakarā operā "Trīs solo un duets". Savukārt 2015.gadā lielu ažiotāžu piedzīvoja Alvja Hermaņa un Barišņikova kopdarbs "Brodskis/Barišņikovs" Jaunajā Rīgas teātrī.
Vēl 2006.gadā Latvijas Nacionālajā operā notika Barišņikova darbu fotoizstāde "Moment in Time". Tajā tika izstrādīti viņa darbi, kas tapuši no 1982.gada līdz 2004.gadam.
