Vasarās Jūrmalā dzīvojošai krievu aktrisei, teātra un kino režisorei Marijai de Valukofai ideja veidot radošu apvienību “Teatro Fabrica” radās pērn, pandēmijas laikā. Režisore vēlējās atjaunot 20. gadsimta sākuma Sanktpēterburgas apkaimē iecienītu krievu avangarda teātra žanru, ko dēvēja par “vasarnīcu teātri”.
“Es atcerējos krievu dzejas klasiķa Aleksandra Bloka dzīvesbiedri Ļubovu Mendeļejevu, kas rīkoja vasaras teātra izrādes Somijas līča piekrastes vasarnīcā. Tikpat vēsa jūra un līdzīga daba. Iedomājos, ka varam radīt ko līdzīgu,” skaidroja Marija de Valukofa.
Jūrmalā, vēsturiskajā 19. gadsimta ēkā, bijušajā Šmidta pansijā, kur vasarās mitinās režisores ģimene, skatītāji pulcējās uz radošās apvienības jaunāko projektu – krievu komponista Vitālija Galutas kameroperas-baleta “Baltais taurenītis Jokko” pirmizrādi. Iestudējuma pamatā ir Japānas viduslaiku erotiskā dzeja un japāņu instrumentu meditatīvās skaņas, ko papildina mūsdienīga horeogrāfija un videoprojekcijas.
“Tik niansēti rakstīt par kaisli, par grēcīgu un arī aizejošu mīlestību, bez banālām frāzēm, ir ļoti rets gadījums. Ir grūti runāt par šīm lietām, nebalansējot uz labas gaumes naža asmens. Es biežāk izvēlos runāt par mīlestības, nāves un mūžības tēmām, bet šoreiz izvēlējos miesiskas kaislības,” atzīmēja de Valukofa.
Iestudējumu novērtēt paspējuši pirmie skatītāji. Skatītāja Darja sacīja: “Man ļoti patika mūzika un izpildījums. Lielisks, mūsdienīgs skaņdarbs. Un dziedāja ļoti labi visi. Vējš ļoti iederējās iestudējumā. Šodien vējaina diena un bija brīži, kad telts šūpojās, solistu mati un dekorācijas. Man ļoti patika, ka izrāde nebija zālē.”
Savukārt skatītāja Līvija atzīmēja: “Tas ir oriģināli un tā transformācija, un viss ar to sieviešu attieksmi un attiecībām. Man bija ļoti patīkams vakars.”
