Latvijas Nacionālā baleta koncertmeistare Natālija Dirvuka iespēlējusi video ar dejotājiem ierastajām treniņstundas melodijām.
Jau trīs nedēļas katram baletdejotājam nākas sev rīkot individuālas mājstundas, lai uzturētu sevi formā.
“Ir zināms, ka mēs izejam no formas šā vai tā, bet ir nepieciešami visādi fiziotreniņi, stiepšanās, joga,” saka Latvijas Nacionālā baleta soliste Annija Kopštāle.
Profesionālas dejotājas karjerā pat vasaras atvaļinājumā baleta treniņus esot izlaidusi, maksimums, desmit dienas.
“Nekad nav bijis ilgāka laika, kad neesmu pilnvērtīgi trenējusies, lēkusi un griezusies. Tas ir ļoti neparasti un ļoti smagi,” viņa atzīst.
“Ir dejotāji, kuri turas pie virtuves letēm, kuriem virtuves ir lielākas. Cits dzīvojamā istabā paņem kādu krēslu vai pieturas pie kādas durvju stenderes. (..) Esot ierobežotam šaurā telpā, tu nevari izmest visus grand battement metienus – kādu vāzi vēl saplēsīsi!” pasmaida dejotāja.
Cik daudz darba arī mājas apstākļos baletdejotājam prasa uzturēt formu, raksturo Annijas pašreizējais dienas režīms.
“Rītu es parasti sāku ar vingrinājumiem – tie ir fizioterapijas, jogas un stiepšanās vingrinājumi. Tas man no rīta prasa stundu. Pēc tam cenšos uztaisīt baleta treniņstundu – stanga, visi baleta vingrinājumi... Un vakarā es cenšos vēlreiz izstaipīties un patrenēt savu ķermeni ar tiem pašiem fizioterapijas vingrinājumiem. Tāpat eju staigāt svaigā gaisā,” viņa uzskaita.
Baleta treniņstundas dejotāja meklē internetā, kur pašlaik atrodami daudzu pasaules vadošo baletu video.
“Uzlieku treniņstundu un vismaz dzirdu pedagogu, kurš uzdod kombinācijas, saka aizrādījumus. Tad tu vismaz nejūties viens!” smejas balerīna.
Ikdienas ritmam palīdz arī horeogrāfijas studijas Mūzikas akadēmijā, kas arī tagad notiek attālināti. Visvairāk pietrūkstot opernama un kolēģu. Kopštāle atceras mirkli, kad filmēšanas dēļ ielaista jau slēgtajā baleta zālē.
“Es gandrīz no prieka apraudājos! Teātris mums, dejotājiem, māksliniekiem, ir svēta vieta. Atrasties tur un saprast, ka tur tagad nav neviena, ka šis mākslas templis stāv tukšs – tas bija vēsturisks, emocionāls brīdis.”
Tomēr baletdejotāja neuzskata, ka vīrusa dēļ uzliktie ierobežojumi būtu pārāk strikti, un uzsver: svarīgākais, lai cilvēki pašlaik viens otru pēc iespējas vairāk sargātu.
Līdzīgās domās ir arī Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis. Lai dejotāji nebojātu kājas, mājās trenējoties uz slidenām flīzēm vai lamināta, viņš atradis radošu risinājumu.
“Mēs noziedojām vienu mūsu profesionālo baleta grīdu, sagriezām to 2x1,5m strēmelēs un katram dejotājam tās tiks nogādātas,” atklāj Leimanis.
Šo ideju Leimanis aizguvis sarakstē ar kolēģiem ārvalstīs. Tādu kopību starp baletu vadītājiem kā pašlaik viņš neatceras piedzīvojis.
“Mums sākās čats, kurā bijām kādi 14 baletu vadītāji – Nīderlandes, Londonas, Ņujorkas ABT... Tagad šis čats jau ir izaudzis līdz 109 baletu vadītājiem no visas pasaules. Katru dienu ienāk ziņas, kas kur notiek, kā viņi risina problēmas. Citur jau iesaistās ne tikai baleta pedagogi, bet arī fizioterapeiti, psihologi, lai palīdzētu dejotājiem pārvarēt šo grūto laiku,” stāsta Latvijas Nacionālā baleta vadītājs.
Arī viņš apsver rīkot baletstundas tiešsaistē, lai kolēģi varētu satikties vismaz virtuāli.
Attālināti vingrinās arī topošie baletdejotāji. Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas direktore Agnese Andersone stāsta, ka mācībās pašlaik lielāks akcents tiek likts uz dejas teoriju, bet ķermeni uztur formā ar vingrošanu. Tas viss – paralēli vispārizglītojošajiem priekšmetiem.
“Parasti bērni apgūst deju sešas reizes nedēļā, arī sestdienās, un, protams, tas ir liels kritums. Taču es domāju, ka bērni pēc lielās sēdēšanas pie galdiem, pie datoriem ir laimīgi izkustēties un izpildīt arī kādu baleta skolotāja norādījumu. Man liekas, ka to viņi dara ar lielu entuziasmu,” saka direktore.
Skolotāji sūta bērniem video materiālus ar vingrinājumiem, un nelielais audzēkņu skaits ļaujot uzturēt individuālu kontaktu.
“Tādu klasiskās dejas formu tāpat nav iespējams saglabāt, līdz ar to nav nepieciešama tik stingra kontrole – vai viņš pareizi vai nepareizi šo klasiskās dejas kustību izpilda. Pārejam vairāk uz vingrošanu un fizisko darbu, kur tā jau ir vairāk paša bērna atbildība,” saka Andersone un piebilst – fizioterapijas vingrinājumi ļauj vairāk pilnveidot dziļo muskulatūru, bet klasiskās dejas formu bērni paspēs atgūt, kad atgriezīsies baletzālē.
“Ārkārtīgi priecājos par saviem skolotājiem, bērniem un vecākiem, no kuriem neviens nav cēlis paniku, ko mēs tagad darīsim. Mēs to ātri pieņēmām un pārstrukturējām savu darbu un domāšanu. Psiholoģiski tiekam galā un fiziski visu varēsim atgūt,” mierīgi saka Horeogrāfijas vidusskolas direktore.
Rīgas Horeogrāfijas vidusskolas audzēkņu attālinātie treniņi:
Kā dejotāji pašlaik trenējas citviet pasaulē?
Kubiešu baletdejotāja un Tulūzas baleta soliste Marlēna Fuerte Kastro apmācījusi savu nedejotāju vīru nelielam pas de deux viņu mājas virtuvē:
Birmingemas karaliskā baleta dejotāji rīko kopīgu “Zoom” treniņstundu:
Austrālijas baleta soliste Ambera Skota dejo mājas garāžā:
Hjūstonas baleta akadēmijas studenti attālināti iestudē kopīgu deju:
