Septiņi horeogrāfi jaunajā iestudējumā piedāvās savas versijas gan par Ravela komponētajiem pasaulslavenajiem šedevriem "Bolero" un "Dafnīds un Hloja", gan arī par Ravela veidoto instrumentāciju Modesta Musorgska "Izstādes gleznām".
"Izstādes gleznas" būs iestudējuma pirmā daļa. To veidojuši pieci jaunie latviešu horeogrāfi, katrs interpretējot pa divām miniatūrām. Šī daļa būs lieliska iespēja iepazīt mūsu jauno horeogrāfu radošos rokrakstus, kas papildināti ar laikmetīgiem tehniskiem risinājumiem.
"Dejotājiem līdzi kustēsies arī ekrāns, kas ir speciāli radīts šim iestudējumam. Pie dejotājiem būs arī piestiprināti sensori. Šī animācija kustēsies līdzi arī dejotājiem, tādas tehnoloģijas būs pirmo reizi uz mūsu skatuves. Tā ka - projekts ir ļoti intriģējošs," norāda LNOB mākslinieciskais vadītājs Aivars Leimanis.
Miniatūras "Mājiņa uz vistas kājām" un "Varoņu vārti" iestudējis jaunais horeogrāfs Raimonds Martinovs. "Būs mīlestība, būs greizsirdība un, jā, tiešām, būs arī ragana. Man pats galvenais ir saturs - lai ir tēls, lai ir loma. Es domāju, ka mūzika runā pati par sevi. Raganas gabals būs jo sevišķi emocionāli piepildīts," par izvēlēto vadmotīvu stāsta Raimonds Martinovs.
Jaunais horeogrāfs Antons Freimans veidojis horeogrāfiju miniatūrām "Ar mirušajiem mirušo valodā" un "Rūķis". Tie savās intonācijās ir krasi atšķirīgi, jo "Rūķis" ir humoristiska ainiņa par cilvēka attiecībām ar odiem. "Tas ir tāds atvaļinājuma rosināts gabals, tas vēsta par cilvēku, kas cīnās ar odiem. Veidojot otro gabalu, es vadījos pēc nosaukuma, un tā galvenais varonis ir Mirušā cilvēka rēgs, kas runā ar galveno dejotāju," atklāj Antons Freimans.
Pirmajai daļai "Izstādes gleznas" sekos ungāru horeogrāfa Atila Egerhazi iestudētā otrā daļa "Dafnīds un Hloja", kas būs šī mākslinieka debija Rīgā. Savā darbā viņš neilustrēs antīko mīlas stāstu, bet iedziļināsies mīlestības un divu cilvēku attiecību būtībā, fantazējot, kas notiktu ar jaunajiem un dedzīgajiem mīlētājiem Dafnīdu un Hloju, kad viņi kopā būtu pavadījuši daudzus dzīves gadus.
"Manā baletā Dafnīds un Hloja ir redzami gan kā pavisam jauns pāris, gan arī kā nobrieduši cilvēki, kad viņiem ir aptuveni 40 līdz 50 gadu. Mani interesē, kas pa šo laiku noticis ar viņu mīlestību, kā tā mainījusies un pārveidojusies. Mans darbs vēsta arī par novecošanu un nepielūdzamo laika ritējumu," stāsta Atila Egerhazi.
Jauniestudējuma pēdējo daļu "Bolero" veido pasaulē pazīstamais un Latvijas skatītāju iemīļotais poļu horeogrāfs Kšištofs Pastors. Horeogrāfs stāsta, ka viņš negrasās sacensties ar slaveno Bežāra interpretāciju, kas jau kļuvusi par baleta ikonu - viņš vienkārši stāstīs savu, atšķirīgu stāstu, ko personiski viņā raisa Ravela mūzika.
"Protams, pats Ravels to neuzskatīja par erotisku mūziku, kā mēs to mēdzam uztvert šodien. Pēc Ravela ieceres "Bolero" vajadzēja atspoguļot mūzikas mehānisko raksturu. Taču mūzika dzīvo savu dzīvi. Personiski man tā šķiet ļoti emocionāla, jutekliska un ugunīgas kaisles pilna, un to es esmu atspoguļojis arī savā horeogrāfijā," norāda Kšištofs Pastors.
