Režisori Lauru Grozu-Ķiberi Pītera Šefera drāmā "Equus" interesējusi kaislību tēma un apsēstība. Viņa slāni pa slānim šifrē lugas deviņus tēlus un meklē izskaidrojumu galvenā varoņa Alana nežēlīgajai rīcībai.
"Luga vistiešākajā mērā ir pakļauta Freida psihoanalīzes pamatnosacījumiem, kas nosaka to, ka dziņas mūs dzīvē diemžēl ietekmē, lai kā mēs negribētu, diezgan daudz, lai neteiktu, ka ļoti daudz. Attiecīgi - šīs dziņas kaut kā paužot, mēs varam piedzīvot diezgan veselīgu, harmonisku un baudpilnu procesu, ko sauc par dzīvi," saka režisore Laura Groza-Ķibere.
Alanam Dieva vietā ir zirgs, viņa zemapziņā ir iegūlusi traukšanās pilnos auļos, zirga smarža, pataloģiskais valdzinājums un arī seksuālā apsēstība.
"Tas viss ir, ko mamma viņam ir kodējusi iekšā, tas puisis tāds arī ir sanācis, ja tā var teikt, tikai dēļ tās audzināšanas. Ļoti strikti - tur ir reliģija, reliģija, reliģija, skola - nē, es tevi audzināšu. Pirmā tikšanās ar zirgiem - viņam ārprātīgi iepatīkas, viņš sāk jūsmot," savu atveidoto tēlu Alanu raksturo Dainis Grūbe.
Lugas iestudēsanas laikā aktieri sarunās ar bērnu psihoterapeitu meklēja arī atbildes, kāpēc lugas varoņi tā rīkojas. Zigmunda Freida zemapziņas pētījumus lugā izmantojis arī dramaturgs Pīters Šefers.
"Mārtins ir dzīvojis diezgan tukšu, bezkaislīgu dzīvi, viņš nekad nav sekojis savām alkām. Profesionālisms ir bijis augstāk, viņš ir zaudējis dzīves garšu," par atveidoto psihiatru Mārtinu saka Lauris Subatnieks.
Kā vēstīts, kopā ar režisori Lauru Grozu-Ķiberi jauniestudējumu veido scenogrāfs Miķelis Fišers, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Liene Grava un gaismu mākslinieks Ivars Tilčiks. Lugu no angļu valodas tulkojusi Zane Strika.
