Teātriem jau vairāk nekā nedēļu ir ļauts ierobežotā daudzumā uzņemt skatītājus tā saucamajā "zaļajā režīmā", tas ir, izrādes klātienē var vērot tikai tie, kuriem ir derīgs Covid-19 sertifikāts. Latvijas teātru vadītāji par iespēju uzņemt interesentus ir gandarīti, norādot, ka biļešu pieprasījums tagad ir liels. Taču neatkarīgi no tā nozarei izdzīvot ir grūti. Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrības vadītājs Aldis Misēvičs atzīst, ka teātri ir apdraudēti. "Neziņa un šī neskaidrība, ko un kā darīt, cik ilgi tas mums būs jāpārdzīvo – lūk, tas ir pats sliktākais. Teātra vadība taču nevar neko plānot. Ir jau bijuši gadījumi – ja mēs ļoti skaisti saplānojam, cilvēki sapērk biļetes, un beigās tās izrādes atceļ. Tad ir ņemšanās atskaitīt atpakaļ. Tie ir papildu izdevumi, papildus tērēti resursi. Tajā ziņā šī situācija ir ļoti sarežģīta visiem teātriem."
Lielākās bažas Misēvičam ir par Liepājas teātri. Atšķirībā no pārējām mākslas iestādēm, kas atrodas Kultūras ministrijas pārraudzībā, par Liepājas teātri rūpējas pašvaldība. Tāpēc par šo iestādi vienmēr nākas gādāt vairāk. Liepājas teātra vadītājs Herberts Laukšteins izsakās, ka dzīvē iestādē ir saspringta:
"Tā sajūta ir, ka mēs esam tā kā uz naža asmens. Viss šis gads ir bijis diezgan klibs, kropls.
Līdz ar to mēs paši neesam varējuši pildīt to budžeta sadaļu, kura attiecas uz pašieņēmumiem."
Lai situāciju atvieglotu, teātra pārstāvji cenšas vienoties ar pašvaldību par atbalsta iespējām.
Savukārt Latvijas Nacionālā teātra vadītājs Jānis Vimba izsakās, ka šajā mākslas iestādē tāpat kā citos valsts teātros situācija ir nedaudz labāka, jo saņem no valsts dotācijas. Taču neatkarīgi no tā vairāk nekā pusi no Nacionālā teātra budžeta nākas nopelnīt pašu spēkiem. Vimba atzīst – salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, tagad iestādes ieņēmumi ir kritušies vairāk nekā par pusi.
Bet jo īpaši negatīvi pandēmija ietekmē aktieru radošumu.
"Zaudējam savas vīzijas. Mēs zaudējam labākos spēkus. Vienai daļai aktieru šie ir labākie gadi. Viņi rada lomas, bet tās nevar parādīt un pilnvērtīgi visu izbaudīt. Līdz ar to tas viss tiek kaut kā vienu brīdi nenormāli kompresēts, citu brīdi – izstiepts garumā –, bet laiks, kā mēs zinām, nestāv uz vietas. Mēs diemžēl esam tādi kā sportisti, kuriem labākie gadi ir tad, ka tie ir," uzsver Vimba.
Gan Vimba, gan arodbiedrības vadītājs Misēvičs norāda, ka liela daļa aktieru piepelnās, taču šīs iespējas tagad ir visai ierobežotas. Brīvmāksliniece Anta Aizupe Latvijas Radio stāsta, ka spēlē ne tikai izrādēs, bet arī filmējas un ierunā reklāmas: "Skaidrs, ka ir grūti, un tas kopējais noskaņojums ir stresains. Visi ir satraukti. Joprojām tādā neziņā par nākotni, bet ar cerību raugās."
Latvijas Teātra darbinieku savienības vadītājs Ojārs Rubenis sarunā ar Latvijas Radio atzīst, ka valsts un pašvaldību teātriem pandēmijas laikā turpināt darbu ir vieglāk, jo daļu no šo iestāžu budžeta veido dotācija. Grūtāk ir gājis nevalstiskajiem teātriem, taču arī šīm iestādēm bijis atbalsts – no Valsts kultūrkapitāla fonda.
Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrībā norāda, ka pandēmijas ieviestie ierobežojumi negatīvi ietekmē arī citas kultūras iestādes, piemēram, muzejus, bibliotēkas un kultūras namus.
