Kā norādīja Valmieras teātrī, visi šie iestudējumi ik pa laikam tiek atmēģināti, lai brīdī, kad teātri tiks vērti vaļā skatītājiem, Valmieras teātris nebūtu pazaudējis savu profesionalitāti un radošumu.
Teātra direktore Evita Sniedze paskaidroja: “Teātrī vairāk nekā citās darbavietās ir svarīgi uzturēt procesa sajūtu, atmosfēru un radošumu, lai mākslinieki nezaudētu profesionalitāti. Turklāt, man liekas, būtiski uzturēt sajūtu, ka “ārā nav kara” un teātris var strādāt un ir vajadzīgs par spīti visam. Šajā sezonā tapušajās izrādēs – visās ir brīnišķīgi, pat pārsteidzoši aktierdarbi, un mēs ļoti gaidām to brīdi, kad skatītāji varēs tos pieredzēt un izbaudīt kopā ar mums. Ļoti lepojos ar savu komandu un tās darbu šajā sezonā.”
Jauniešiem adresētais “Dons Kihots” Viestura Roziņa režijā ir metaforiska himna mūsu vecvecākiem – vācējiem, drosminiekiem, šķelmjiem, dīvaiņiem, estētiem, savādniekiem, kas iemieso sava veida “mūsdienu bruņiniekus”. Jaunās un vecās paaudzes domu un pasaules redzējuma sadursme ir kā bruņota spēle, kur caur Riharda Rudāka vai Janusa Johansona skumjā izskata bruņinieka Dona Kihota un Paula Iklāva radītā ieroču nesēja Sančo Pansas alegoriju attiecību nosacītā kaujā sastapsies vectēvs un viņa mazdēls.
Vienu no Tenesija Viljamsa slavenākajām lugām “Ilgu tramvajs” iestudējis Edmunds Freibergs. Trauslā un aizlauztā sapņotāja, netveramā Blānša, dzīvē zaudējusi visu, vēl cer atrast patvērumu pie savas māsas Stellas kā pie pēdējā glābiņa. Blānša, iespējams, ir aktrises lielākā dāvana, saka režisors par šo lugu, radot aizkustinošu stāstu, kurā uzsvērta abu māsu mīlestība un nespēja pretoties liktenim. Valmieras teātra iestudējumā Blānšas loma ir režisora Edmunda Freiberga veltījums vienai no savas paaudzes labākajām aktrisēm – Ievai Puķei.
Valmieras teātra repertuārā atgriezusies (pēc Māras Ķimeles versijas 1988. gadā) Leldes Stumbres luga “Nākošpavasar” Toma Treiņa interpretācijā. Stāsta centrā ir divi jauni, tikko augstskolu beiguši rīdzinieki – Inga Kniploka filologs un Klintas Reinholdes mākslas zinātniece, kuri savas īstās vietas meklējumos pārceļas no Rīgas uz dzīvi laukos ar apņēmību dzīvot saskaņā ar dabu. Tomēr drīz vien realitāte laukos neatbilst tam, kā viņi to bija iztēlojušies, un notikumi, kas seko viens pēc otra, kļūst par pārbaudījumu abu attiecībām un aicinājumam sekot dzīves sapnim.
Inese Mičule izvēlējusies turpināt pētīt tēmu par labo cilvēkā, iestudējot amerikāņu dramaturga Deivida Lindsija-Ebēra lugu “Labie cilvēki”, kas stāsta par kādu sievieti Mārgaretu, kuras dzīve nav viegla, taču viņas ticība un paļaušanās labajam ikvienā cilvēkā, humors un pacietība liek ieraudzīt un vērtēt apkārt notiekošo citādā gaismā. Elīna Vāne Mārgaretas lomā ir radījusi smalku aktierisku meistardarbu – sava veida versiju par Forestu Gampu, kura naivais un labticīgais dzīves skatījums un ētiskie ideāli liks skatītājam pārvērtēt savas komforta robežas.
Jaunāko iekšējo pirmizrādi piedzīvojis LKA Valmieras teātra aktieru kursa diplomdarbs – “Meklētāji”, kura režisore ir Indra Roga. Lugu īpaši Valmieras kursa aktieriem radījis dramaturgs Artūrs Dīcis. Pieci jaunieši Rīgas dzīvoklī meklē sevi – eksperimentējot, izaicinot sevi, izzinot savu seksualitāti un liberālās pasaules vērtību jūklī meklējot savējo – to īsto un vienīgo. Bet viņi nav vienīgie meklētāji – tādi ir arī tie, kas ieradušies no Libānas un citām zemēm. Šo tik atšķirīgo meklētāju sadursme rada katastrofu. Izaicinoša un traka izrāde, kura mēģina runāt šībrīža jauniešu valodā, lai caur lamām un maiguma alkām ietiektos laikmeta un cilvēka būtībā.
Teātrī norādīja, ka šobrīd top vēl viens diplomdarbs – Māras Ķimeles vadībā LKA režijas studente Ilze Bloka iestudē Māras Zālītes lugu “Dzīvais ūdens”, savus mēģinājumus ar aktieriem sācis Dž. Dž. Džilindžers, kas veido izrādi amerikāņu autora Treisija Letsa darbam “Osedžas zeme”. Tāpat šosezon vēl plānots iestudēt Reiņa Botera dokumentālas variācijas par citādajiem mums līdzās un Vara Braslas un Alvja Lapiņa tandēma radīto darbu par Emīlu Dārziņu.