Pirmo profesionālo teātri Jelgavā 19.gadsimtā izveidoja teātra tēvs Ādolfs Alunāns. Otrreiz profesionāls teātris Jelgavā atgriezās 20.gadsimta pirmajā pusē.
„Ja mēs tā gribētu pateikt ļoti īsiem vārdiem, tad tik augstas klases profesionālu teātri grūti pat iedomāties. Bija tādas izrādes, īpaši operetes, ko rīdzinieki brauca skatīties Jelgavā,” uzsver Alunāna memoriālā muzeja vadītāja Maija Matisa.
Starp Jelgavas teātra aktieriem - Elza Barūne, Elza Radziņa, Jelgavas primadonna Ērika Prindule un viņas vīrs, kas visu Jelgavas laiku bija arī teātra direktors un mecenāts. Tolaik teātrī bijuši 15 aktieri, kuri gadā spēlējuši 12 pirmizrādes.
Teātra uzplaukumu pārtrauca Otrais pasaules karš, bet jau 1945.gadā Arvīds Spertāls parūpējas, lai Jelgavas teātris durvis vērtu Rīgā, kur tas darbojas astoņus gadus, līdz tiek pievienots Valmieras teātrim.
"Es domāju, ka tas notika tāpēc, ka teātris bija tik augsta profesionāla līmeņa, ka Rīgas teātri mazliet nobijās, un gaisā jau virmoja arī doma par Latvijas Televīzijas veidošanu (LTV izvietoja ēkā, kur darbojā Jelgavas teātris - red.). Vispār viņu visi ziedoja uz altāra, es tā gribu teikt,” skaidro muzeja vadītāja.
Atzīmējot Starptautisko teātra dienu, atmiņas un fotogrāfijas par Jelgavas teātri apkopotas izstādē, bet mākslas zinātnieks Māris Brancis ķēries arī pie Jelgavas teātra un Spertālu dzimtas aprakstīšanas grāmatā.
„Arvīds Spertāls bija vadošais scenogrāfs. Visas lielākās, nozīmīgākās izrādes 20.-40. gados bija viņa radītās. Nu, teiksim, kaut vai ''Vilhelms Tells'', ''Uguns un nakts'',” norāda mākslas zinātnieks Māris Brancis.
Pasākumu cikls, kas aptver Jelgavas teātri un Spertālu laikmetu tajā, turpināsies arī aprīlī un maijā ar Spertāla balvas pasniegšanu un konferenci.
