Pirmo reizi Latvijas profesionālā teātra vēsturē piešķirta alternatīvā balva. Tai izvirzīti aizvadītās sezonas spilgtākie skatuves mākslas notikumi un personības, kas bijuši tik īpaši, lai netiktu iekļauti "Spēlmaņu nakts" balvas nominantu sarakstā.
"Zelta mušas" apbalvošanas ceremonijā anonīmās žūrijas balvas tika sadalītas šādās kategorijās:
- Gada spēlējošais treneris/direktors – Dailes teātra direktors Juris Žagars, kurš ir patiess un nespēlē neko, jo viņa teātrī Petrenko izrādi neslēpti iestudē igaunis, bet Rešetina izrādi – angliete.
- Gada režisors, kurš zina, ko grib – Mārtiņš Meiers un "Citu dziesmu svētki" Valmieras vasaras teātra festivālā. Meiers zina, ka grib būt kā Smiļģis; rezultātā – uz vienas skatuves ir divas mašīnas, vairāki kori, orķestris, Sandis Runge un bars izkrāsotu studentu, kuri nesaprot, ko dara.
- Gada identitātes krīze – Igors Šelegovskis, kurš pieņem segvārdu un sāk repot.
- Gada atklātākais mākslinieks – Arturs Krūzkops, kurš jau sazin kuro reizi parādījies kails neskaitāmās lomās šogad un citugad, pārsvarā Latvijas Nacionālajā teātrī.
- Gada izrāde, kuru mēs nesapratām – "Grimmi" Liepājas teātrī, režisors Elmārs Seņkovs. Kāpēc viņi nerunā tā, lai vismaz kaut ko var saprast?
LKA Skatuves mākslas katedras vadītāja Zane Kreicberga ir gandarīta: "Tā ir ļoti forša ideja, ka tieši jaunie, topošie mākslinieki ar savu tādu kritisku, ironisku, arī ļoti siltu skatu, paskatās, kas tad te, Latvijas teātrī, notiek. Jo tā ir tā vide, kurā viņiem pēc tam būs jāienāk…. Esmu ļoti priecīga, ka tas ir atdots tieši studentu rokās."
Laureātus noskaidroja Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves un audiovizuālās mākslas festivāla "Patriarha rudens" apbalvošanas ceremonijā. Balvas "Zelta muša" idejas autors – Eduarda Smiļģa teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš pauž: "Nav zināms, kas to ir kādreiz pirmais teicis, tas ir folklorizējies, ka "te ir tik garlaicīgi, ka mušas sprāgst". Un šogad tas realizējās. Un nevis tikai par garlaicīgāko! [..] Un kas latvietim ir vissarežģītākais – viņš smejas labprāt par citiem, bet ļoti grūti smejas par sevi. Un tas ir ļoti svarīgi, ka arī pats par sevi var pasmieties. Tas ir dzīvīgas tautas priekšnoteikums, ka var pasmieties arī par sevi."
"Zelta mušas" anonīmā žūrija no Latvijas Kultūras akadēmijas izvirzīja 50 nominantus 5 kategorijās. Balvu "Gada izrāde, kuru mēs nesapratām" saņēma Liepāja teātra izrādes "Grimmi" režisors Elmārs Seņkovs.
Viņš teic: "Man liekas, māksliniekam kļūt par nesaprasto ir diezgan laba īpašība, un es esmu diezgan lepns par šo balvu. Jāsaka, ja jauni cilvēki nesaprot, viņi uzdod jautājumus. Ja uzdod jautājumus, tas nozīmē – es esmu radījis interesi, īstenībā esmu ļoti pagodināts."
Savukārt aktieris Igors Šelegovskis uzvarēja kategorijā Gada identitātes krīze, jo "pieņem segvārdu un sāk repot". Atklājās, ka ar repu viņš aizraujas kopš bērnības, tagad atkal tam pievērsies ar pseidonīmu Indigo.
Vaicāts, par kādu identitātes krīzi ir runa, aktieris saka: "Par viseksistenciālāko acīmredzot. Patiesībā es arī albumā šo tēmu apcilāju, meklēju sevi, un mēģinu saprast, kā tad dzīvot – labi vai slikti, vai kaut kur pa vidu. Tie ir normāli, nopietni jautājumi, kuri atnāk ar zināmu vecumu."
Arī festivāla "Patriarha rudens" un "Zelta mušas" laureātu apbalvošanas ceremonijas vadītājs Mārtiņš Meiers par "Citu dziesmu svētki" koncertu Valmieras vasaras teātra festivālā "kļuva par režisoru, kurš zina, ko grib, jo zina, ka grib būt Smiļģis" un ieguva "Zelta mušu".
"Tas bija ļoti aizraujošs notikums, esmu priecīgs, ka šī anonīmā žūrija ir pamanījusi... Kā teica slavenas aktrises – galvenais, lai par tevi runā, tad jau pārējais... Man ļoti patīk, ka ir šāda balva, mēģinājums sevi neuztvert tik nopietni, mēģinājums neskatīties uz sevi kā akmenī iekaltu jau tādu pieminekli dzīvu staigājam pa Rīgas ielām, un veselīga pašironija un foršs dialogs," priecīgs pauž Meiers.
Kā jau ierasts festivālā "Patriarha rudens" tika pasniegta arī galvenā balva – Pētera Pētersona petrolejas lampa. To saņēma Mārtiņa Kalitas izrāde "Noslēpumainās variācijas" Liepājas teātrī. Savukārt audiovizuālajā mākslā laurus plūca – režisores Rūtas Znotiņas komēdija "Sāc visu no jauna".
Kā katru gadu, arī šogad studentu darbus vērtēja žūrija; šogad pirmo reizi darbojās divas paralēlas žūrijas audiovizuālajā un skatuves mākslā, to sastāvā iekļauti LKA pasniedzēji un darbinieki, kas noteica savus favorītus.
"Patriarha rudens" laureāti audiovizuālajā mākslā:
- Labākā aktrise – Sandija Dovgāne par lomu filmā "Atspulga sindroms", režisors Emīls Alps;
- Labākais aktieris – Jurģis Lūsis par lomu filmā "Pieaudzis", režisors Rūdolfs Deinats;
- Labākā filma – "Sāc visu no jauna", režisore Rūta Znotiņa.
"Patriarha rudens" laureāti skatuves mākslā:
- Labākā aktrise – Elīna Bartkeviča par lomu izrādē "Laimīgās dienas", režisore Linda Kalniņa;
- Labākais aktieris – Rūdolfs Sprukulis par lomu izrādē "Stunda", režisors Jānis Leščinskis;
- Labākā izrāde – "Noslēpumainās variācijas", režisors Mārtiņš Kalita. Režisors balvā saņēma Pētera Pētersona kolekcijas petrolejas lampu, ko viņa pedagoģei Mārai Ķimelei pasniedza festivāla patronese Karina Pētersone.
