Kultūras ziņas

Daugavpils teātra profesionālie pētījumi

Kultūras ziņas

Jeruzalemes orķestris atklāj Rīgas festivālu

Festivālā izdejo ekoloģijas problēmas

Ar laikmetīgo deju festivālā «Vides deja» pievērsta uzmanība ekoloģijas problēmām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Izrādes, kurās scenogrāfiju veidojusi daba un kurā saziņa ar skatītājiem notiek dejas valodā, –  tā nedēļas nogalē kulminējis starptautiskais laikmetīgās dejas festivāls “Vides deja”. Pēc astoņu gadu pieredzes tas pirmo reizi viesojās Rīgā. 

Kulminācijā – piecas dejas pirmizrādes, kurām kopīga ir tēma – cilvēka un dabas līdzāspastāvēšana pilsētā. 
Laikmetīgās dejas māksla izzina visdažādākās spēles vietas. Un kopā ar skatītājiem galvaspilsētā no cita skatpunkta ieraudzīt likteņupes labo krastu savā devītajā norises gadā aicināja starptautiskais festivāls “Vides deja”. Kulminācijas dienā par daļu no vides deju iestudējumiem kļuva gan Andrejosta, gan Viesturdārzs. 

“Tā ir saspēle videi, dejai, radošumam, mākslinieku vīzijām, stāstiem, refleksijai par to, kas mums notiek apkārt,” teica festivāla idejas autore un vadītāja Lilija Lipora. 

Pirmo reizi festivāls piestājis Rīgā, un uzaicināti vides dejas horeogrāfi, kuri festivālā strādājuši jau iepriekš. Šī gada tematika – cilvēka un dabas līdzāspastāvēšana pilsētā. 

“Mēs izmantojām mītu par Pigmalionu un Galateju kā atskaites punktu un centāmies to izpētīt mūsdienu kontekstā. Ar dejotājiem arī daudz runājām, kā mums notiek šobrīd cilvēku savstarpējās attiecības,” ar savas trupas priekšnesumu iepazīstināja horeogrāfe Marija Ri Shirotsuki. 

Vairoties kļūt didaktiski, festivāla veidotāji vēlējās dejas valodā parādīt, kā mēs dzīvojam. Ar padomiem un faktiem esot līdzējis arī Pasaules dabas fonds.

“Gribētos, lai mūsu kopīgā ikdiena rezultējas ar to, ka mēs padomājam, kur es nometu papīru, izdzertu pudeli, kādus pārtikas produktus iegādājos. Cik vērtīgs ir ūdens, ņemot vērā, ka Baltijas jūra ir viena no netīrākajām jūrām pasaulē,” akcentēja Lipora. 

Arī skatītāji atzina, ka ekoloģijas jautājumu aktualitāti priekšnesumos esot sajutuši, bet dejas dramaturģe Linda Krūmiņa norādīja – šīs dejas izrādes unikāli veidotas noteiktai videi un kaut kādā veidā atdzīvina pilsētas nostūrus. 
 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti