Kultūras Rondo

Carevas galerija piedāvā Annas Salmanes izstādi "Sērga"

Kultūras Rondo

Radioteātrī tapis Teātra dienas sveiciens - iestudējums "Re, kā ziņģe skan!"

Anša Rūtentāla 70 gadu jubilejas notikumi

Ar izstādi un dejas izrādēm Zirgu pastā ievada Anša Rūtentāla 70. jubilejas notikumus

Ar Laimoņa Stīpnieka fotogrāfiju izstādes atklāšanu un trīs dejas izrāžu pirmizrādi 20. marta vakarā ievadīs izcilā mīma, Kustību teātra režisora un pedagoga Anša Rūtentāla 70. jubilejas gada atzīmēšanu.

“Notikumi Zirgu pastā ir tikai sākums jubilejas svinībām. Esam nolēmuši izvērsties gada garumā. Sākam 20. martā, pabeigsim 12. oktobrī," Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” stāsta Anša Rūtentāla Kustību teātra aktrise Guna Bīriņa.

Viņa atklāj, ka sapratusi, ka ir pēdējais brīdis sākt par Ansi Rūtentālu runāt, jo viņam ir jubileja un arī viņa izveidotajam Kustību teātrim šogad ir 40. jubileja. Bīriņa pati ir piedalījusies pirmajā “kustoņu” izrādē 70. gadu beigās.

20. martā plkst. 18.30 tiks atklāta fotogrāfa Laimoņa Stīpnieka izstāde, bet plkst.19 pirmizrādi piedzīvos horeogrāfu Ivara Broniča, Ramonas Galkinas un Ilzes Zīriņas laikmetīgās dejas izrādes, kas tapušas, iedvesmojoties no Anša Rūtentāla kustību izrādēm.

Horeogrāfe Ramona Galkina veido izrādi ar nosaukumu “(Ž)Alūzijas”, atsaucoties uz savulaik slaveno Rūtentāla spoguļu gabalu “Ilūzijas” (1994) ar britu komponista Gevina Braiarsa mūziku.

Anša Rūtentāla izrāde “Pārdomas” iedvesmojusi horeogrāfu Ivaru Broniču pētīt ne tikai pašu izrādi, kuras videoieraksts ir saglabājies, bet arī tās tapšanas procesu caur atmiņām, pierakstiem, intervijām. 

Horeogrāfe Ilze Zīriņa veido dejas izrādi “Vai Pjero ir miris?” kā rezonansi Anša Rūtentāla kustību kompozīcijai “Epifānija”, kura savukārt tapusi, iedvesmojoties no britu mākslinieka Obrija Bērdslija darba “Pjero nāve”.

Guna Bīriņa (no kreisās) un Ramona Galkina

“Viņš saviem skolēniem, audzēkņiem, “kustoņiem” mācīja to, veidojot izrādes, ko pats īsti nav sapratis, kas tas ir. Tā bija nojausma par to, kā viņš gribēja ieraudzīt kustību, kā izprata. Bija daži klasiski pantonīmas elementi, ko apguvām. Bet tie bija meklējumi caur mūziku. Ja definē viņa skolu un principu, tad tā ir iedziļināšanās mūzikā, kas savstarpēji savijas, ko viņš prasīja no aktiera, šī pasaules pētīšana. Būt atvērtam pret pasauli un uzdot jautājumus. Savienojumā ar mūziku tu vari pietuvināties pasaulei un iet ar savu jautājumu,” Anša Rūtentāla darba metodes skaidro Guna Bīriņa.

Horeogrāfe Ramona Galkina ar Ansi Rūtentālu ir tikusies tikai vienā dejas klasē. Viņa mūziku izrādē uzlūko atšķirīgi.

“Mēs drīzāk uzskatām mūziku kā sadarbības partneri. Runājot par šīs dienas izrādēm, mūzika ir klātesoša un nes savu ziņu, kas it kā ir kopīga, bet dod vēl kādu vertikāli,” stāsta Ramona Galkina.

Šī gada 28. maijā režisoram un kustību pedagogam Ansim Rūtentālam būtu 70 gadi. Viņš priekšlaikus aizgāja no dzīves 2000. gadā, atstājot īpašu izpratni par kustību valodu un mūzikas vizuālo interpretāciju savos domubiedros, kolēģos un studentos, daudzi no kuriem tādā vai citādā veidā turpina Anša tradīciju.

Guna Bīriņa stāsta, ka “kustoņi” vasarā satiksies plenērā un varētu tapt jauna izrāde. Savukārt 9. septembrī galerijā "Istaba" atvērs scenogrāfes Evijas Pintānes veidotu Ansim Rūtentālam veltītu izstādi. Tas būs jaunas mākslinieces redzējums par viņu. Bet rakstniece Kristīne Ulberga, kurai bijusi neliela sadarbība ar Rūtentālu Arkādijas grupas ietvaros, ir uzrakstījusi savu redzējumu, stāstu par viņu.

Laimoņa Stīpnieka fotogrāfijas, kas pārņems Zirgu pastu, pagaidām būs aplūkojamas līdz 28. maijam mazajā izstādē. Tad viņš Zirgu pasta verandā "iestiklos" rūtis ar fotogrāfijām. Arī trīs dejas izrādes varēs noskatīties maija beigās.

Saistītie raksti
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti