Kultūra

Eduarda Smiļģa 130. gadskārtā atklāta skatuves meistaram veltīta izstāde

Kultūra

Koncertuzvedums «Puika un Niķis» aicinās mazliet blēņoties

Ar dejas izrādi «Vārna» sevi piesaka radošais tandēms - Elza Leimane un Reinis Sējāns

Ar dejas izrādi «Vārna» sevi piesaka jauns radošais tandēms - Elza Leimane un Reinis Sējāns

Viņi abi pašlaik ir radošo spēku pilnbriedā. Viņš – daudzpusīgs mūziķis, kurš sapņojis komponēt ārpus dziesmu rāmjiem. Viņa – dejotāja, kura arvien pārliecinošāk sevi piesaka arī horeogrāfijas lauciņā. Reinis Sējāns un Elza Leimane satikušies dejas izrādē „Vārna”. Radošais tandēms izrādījies tik saskanīgs, ka mākslinieki smej – brīžiem liekas, ka „Vārna” tapusi jau iepriekšējā dzīvē.

„Sākās laikam ar to, ka mēs esam skolasbiedri. Pirmoreiz mēs viens otru ieraudzījām tur,” atceras baletdejotāja Elza Leimane. Viņi ar mūziķi Reini Sējānu ir vienaudži. Iepazinās Horeogrāfijas vidusskolas un Dārziņskolas kopīgajos gaiteņos, bet ilgus gadus viens otra radošajām gaitām sekoja attālināti. Līdz nejauši satikās.

„Un ļoti, ļoti aizrunājāmies. Reinim bija daudz jautājumu par baleta vidi, viņu neviltoti tas interesēja, un man tas likās ļoti simpātiski. Un pēc kāda laika sekoja zvans: „Klau, mums jādzer kafija!”'' atceras Leimane.

„Tas bija ļoti spontāns mirklis, kurā es pēkšņi apjautu, cik varbūt iekšēji jauša šī tikšanās ar Elzu ir bijusi.

Es gribēju rakstīt tādu formu, kurā nav tādu ierobežojumu, kādi ir tādā mūzikā, kādu esmu vairāk rakstījis līdz šim – dziesmu, albumu formas, popmūziku. Un, protams, man asinīs ir akadēmiskā mūzika kā tāda, un tad šeit es to visu varu sapludināt vienā lielā veselumā,” par radošo satikšanos stāsta Reinis Sējāns.

Stāstam dots nosaukums „Vārna” ar apakšvirsrakstu „Lidojums vienā cēlienā”. Vārna kā simbolisks caurviju tēls precīzi trāpījusi abu mākslinieku sajūtās, un tomēr katram šis vārnas stāsts ir cits.

„Viņas ir tik gudras, viņām vienmēr ir kaut kāds savs funktieris,” saka horeogrāfe.

„Viņas var rīkoties ļoti racionāli, un tomēr tur ir kaut kāda mistika. Tas viss tik labi atbilst tādam simboliskam tēlam, caur kuru izstāstīt pašam savu stāstu,” piebilst komponists.

„Mums jau patiesībā ir diezgan liela nosacītība uz skatuves. Nav tā, ka mēs knābājam konservu bundžiņas,” smejas Elza.

„Mums ir kopīga izpratne par to, cik daudz vai maz vajag teikt uz skatuves un cik daudz telpas ir jāatstāj skatītājam pašam.”

No idejas līdz izrādei intensīvā radošā procesā pavadīts apmēram gads. Vienojušies par stāstu, sākumā mākslinieki atsevišķi radīja nelielas skices. Reinis – mūzikas tēmu, Elza – dejas fragmentu. Apmainījās un saprata – ir.

„Man vispār nebija nekas jāskaidro vai jālabo, viss notika tik organiski un pašsaprotami, it kā kāds atsevišķi no mums to visu sarunātu. Reinis uzskata, ka iepriekšējā dzīvē „Vārna” jau ir bijusi uztaisīta,” teic Elza Leimane.

„Tas ir vienīgais izskaidrojums. Visiem ir tik daudz jautājumu – kas tas ir, kā tas būs, ko jūs tur vispār ņematies? Bet mums ar Elzu ir pilnīgi skaidrs, kas tas būs. Tā vīzija ir ļoti precīza. Es to varu izskaidrot tikai tā, ka mēs varbūt pagājušajā dzīvē esam kaut kur kopā kokā sēdējuši,” smejoties piebilst Reinis.

Lai gan izrādes notiks opernamā, šis nav Nacionālā baleta repertuāra iestudējums, bet gan ļoti privāts Elzas Leimanes un Reiņa Sējāna lolojums, kurā abi mākslinieki atklājuši sev jaunus apvāršņus.

„Es droši vien nevaru norobežoties no sava rokraksta, par kuru gan neesmu informēts, kāds tas ir, bet citi to varbūt saklausa," spriež Reinis Sējāns. "Bet formas ziņā, protams, tas plašums un bezrobežas, kas ir šeit, ir pavisam savādāk. Pirmo reizi manā mūžā tā ir tāda lielā forma, kurā ir vadmotīvi, atslēgas lietas, kuras nav laika iekļaut trīs minūšu radio singlā. Darboties ar tādu lielu, lielu māla piku ir pavisam citādāk nekā zīmēt mazas graficiņas. Tas man kopumā bija arī ļoti terapeitisks pasākums, lai sevi vairāk izzinātu.”

Elza Leimane atzīst, ka šajā stāstā neviļus ir ieplūdis arī kas ļoti personisks.

"Par kritumiem un atdzimšanu, par sevis atrašanu jaunā vidē, kur varbūt ir drošāk un labāk. Vārnai kā ēna plīvo līdzi arī tāds sievietes stāsts. Man šī izrāde ir par satikšanos.

Bet par satikšanos tādā plāksnē, kad saslēdzas dažādi radošie komponenti un izveidojas kaut kas tāds mirdzošs, spēcinošs un skaists. Es ļoti, ļoti gaidu pirmizrādi.”

Reiņa Sējāna un Elzas Leimanes dejas izrāde „Vārna”, kurā spēlēs arī „Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets, būs skatāma no 29.novembra līdz 2.decembrim Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē.

"Vārna" top from Reinis Sejans on Vimeo.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt