Pērn bija jāuzņem aktieru kurss Rīgas Krievu teātrim, jo iepriekšējo uzņēma pirms 10 gadiem, kas ir liels laika sprīdis. Pandēmijas dēļ Kultūras akadēmija tomēr lēma uzņemšanu atlikt, jo toreiz nebija pārliecības, ka varēs nodrošināt klātienes nodarbības, bez kurām aktiermākslas izglītība ir grūti iedomājama.
Lai arī šogad saslimstība turpinās, akadēmija savā iekšējā struktūrā atradusi veidus, kā turpināt strādāt, un šovasar uzņems jaunu aktieru kursu, skaidro prorektors Elmārs Seņkovs:
“Ir pagājis laiks, un mēs vairs nevaram gaidīt. Ja mēs neuzņemsim vēl vienu gadu, tas būs ļoti liels zaudējums, jo teātri tomēr gaida jaunos aktierus un studentus.
Pieprasījums ir liels, un, protams, vēl jāpaiet četriem gadiem, lai mēs pie viņiem tiktu. Tāpēc es domāju – nav ko gaidīt, mēs esam pa šo gadu daudz ko apguvuši un iemācījušies, kā eksistēt šajā pandēmijas laikā. Un mēs, protams, ceram uz to labāko, kas ir saistīts kaut vai ar vakcinēšanos, kas pašlaik aktīvi notiek. Jācer, ka viss norisināsies labi.”
Šogad uzņems 22 studentus, kas ir nedaudz vairāk nekā parasti, no tiem 16 budžeta un sešus maksas studiju vietās. Viņus gatavos nevis vienam teātrim, kā ierasts, bet gan diviem – Rīgas Krievu teātrim un Nacionālajam teātrim. Seņkovs norāda, ka abi teātri ļoti gaida jaunus cilvēkus:
“Mēs taisīsim tādu apvienoto, bilingvālo kursu, kurā krievvalodīgie ar latviešu aktieriem kopā apgūs aktiermeistarību.”
Mācības, protams, notiks valsts valodā, tāpēc reflektantiem nav jāzina krievu valoda, lai viņi iestātos kursā, bet mācību procesā tie, kuri vēlēsies, varēs krievu valodu apgūt, tāpat kā krievvalodīgie studenti padziļināti iemācīties latviešu valodu.
Kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela skaidro: “Reflektanti tiek gaidīti, neskatoties uz to, kāda ir viņu dzimtā valoda. Vai viņi ir no bilingvālām ģimenēm vai latviešu, vai krievu, poļu un citām tautībām, kas dzīvo Latvijā. Rīgas Krievu teātrim ir ļoti bagāta vēsture, tas spēlē ļoti nozīmīgu lomu Latvijas kultūras telpā, un tikai likumsakarīgi, ka tieši Latvijas Kultūras akadēmija sagatavo viņiem aktierus. Un attiecībā uz Nacionālo teātri, arī kāds laiciņš jau pagājis, kad mēs speciāli teātrim bijām uzņēmuši kursu, un tagad viņi atkal izteica gatavību, ka gribētu atjaunināt savu aktieru sastāvu.”
Ar studentiem strādās gan visi pieredzējušie Kultūras akadēmijas pasniedzēji, viņu vidū Mihails Gruzdovs, Indra Roga, Elmārs Seņkovs, Kārlis Krūmiņš un daudzi citi, gan vieslektori, piemēram, Rīgas Krievu teātra mākslinieciskais vadītājs Sergejs Golomazovs, kurš ir arī ilggadējs pasniedzējs Krievijas Teātra mākslu Valsts institūtā.
Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka atzīst, ka jaunā maiņa teātrī ir ļoti gaidīta, un viņai ļoti nozīmīgi šķiet arī tas, kā tā būs sagatavota tieši šādā – apvienotajā kursā: “Tas, ka tur mācīsies cilvēki no dažādām kultūras telpām, ar dažādām mentalitātēm, tas man liekas ļoti, ļoti interesanti. Jaunieši varēs mācīties viens no otra, kas ir ļoti vērtīgi. Ja mēs runājam par ilgtermiņa mērķi, tad pēc četriem gadiem šis kurss būs ne tikai labi apmācīts un talantīgs, bet tie būs cilvēki, kas būs konkurētspējīgi strādāt jebkurā no Latvijas un ārzemju teātriem. Un kas man vēl ļoti patīk šajā idejā, ka
viņi kā domubiedri, pabeidzot akadēmiju, varēs radīt kopīgus projektus un runāt par mūsu valsts integrācijas jautājumu daudz efektīvākā un emocionālākā līmenī.”
Apvienotajam kursam uzņemšana būs jūlijā, bet tieši tagad, maijā, noslēguma eksāmeni rit Valmieras Drāmas teātra aktieru kursam, par kuru kultūras akadēmijas rektore Rūta Muktupāvela izsakās ļoti atzinīgi: “Lielisks kurss, un faktiski jau tagad viņi ir ļoti organiski iegājuši trupā, atsauksmes ir ļoti labas, mēs ļoti optimistiski skatāmies uz šo kursu.”
Nākampavasar savukārt studijas noslēgs Jaunā Rīgas teātra kurss, ko vada Alvis Hermanis.
Tieši “Dramatiskā teātra aktiera māksla” Kultūras akadēmijā joprojām ir vispopulārākā specialitāte, kam gan pēdējos gados uz pēdām min pirms trim gadiem kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti izveidotā programma “Radošās industrijas un izaugsmes menedžments”. Abās šajās programmās uz vienu budžeta vietu konkurē aptuveni septiņi līdz desmit studētgribētāji.
“Aktiermeistarības studijas patiešām ir ļoti, ļoti pieprasītas.
Tas ir tāds fenomens, manuprāt, ka teātra māksla Latvijā ļoti augstu tiek vērtēta, un tas arī uzliek tādu augstu latiņu, un tas arī parāda, cik kvalitatīva ir mūsu teātra telpa,”
norāda Muktupāvela.
Visiem jauniešiem, kurus vilina teātris, arī šovasar ir iespēja mēģināt pievienoties jaunajam apvienotajam aktieru kursam, iestājeksāmeni notiks no 12. līdz 19. jūlijam.
