- Es atvainojos, vai jums neatrastos kāds papiross.
- Varbūt jums vēl atslēgu no dzīvokļa, kur nauda glabājas, iedot?
Šis un neskaitāmi citi teicieni no Odesas ebreju rakstnieku Ilfa un Petrova ironiskā romāna ir pilnībā folklorizējušies, un ar tiem saauguši arī slavenās krievu filmas tēli, tāpēc radīt citus „12 krēslus” nozīmē iet pret straumi.
Precīzi tāpat es jūtos tad, kad es tās operas taisu. Operu publika arī ir kā pie zobārsta. Katrs brīnišķīgi zin, kā tai jāizskatās. Tāds rūdījums – zooloģiskajā dārzā iet pie tīģeriem krātiņā," skaidro režisors Alvis Hermanis.
Izrādes vizuālā koncepcija dzimusi no Žorža Bizē operas „Pērļu zvejnieks” smeldzīgās mūzikas, bet kustību partitūrā Alvis Hermanis eksperimentējis ar 30. gadu krievu teātra estētiku, kas līdzinās ērmīgu, mehānisku leļļu teātrim.
"Sākotnēji tika pētīts Odesas ebreju ģērbšanās stils," atklāj kostīmu māksliniece Kristīne Jurjāne. " Gribētos teikt, ka tas ir tāds izsmalcinātāks stils. Manā izpratnē ebrejietes nekad neģērbjas tā - nenormāli košās krāsās, ka tur dominē melnā krāsa un kaut kādi konkrēti akcenti apģērbā."
Šajā stāstā savijies smieklīgais ar smeldzīgo un ikdienišķais ar filozofisko.
"Tas ir ļoti gudrs humors, ļoti pašironisks humors," uzsver aktrise Guna Zariņa. "Man kaut kā tas humors asociējas ar kaut ko tādu, ka viņi smejas paši par sevi."
Savukārt skatītāju Dzintru Geku "stāstā paņem krievu mentalitātes viltība, muļķība un tajā pašā laikā tā plašā dvēsele - duševnostj", ko viņa pati esot izjutusi daudzas reizes
Jau vēstīts, ka, JRT iestudējums "Divpadsmit krēsli" piedzīvoja pirmizrādi 7.decembrī.
„Divpadsmit krēslu” režisors, scenogrāfs un dramatizējuma autors ir Alvis Hermanis, kostīmu māksliniece – Kristīne Jurjāne. Izrādē piedalās aktieri: Andris Keišs, Gundars Āboliņš, Ģirts Krūmiņš, Baiba Broka, Guna Zariņa, Sandra Kļaviņa vai Elita Kļaviņa, Jana Čivžele, Vilis Daudziņš, Jevgēnijs Isajevs, Ivars Krasts, Varis Piņķis, Regīna Razuma, Edgars Samītis un Andis Strods.
