No 2. marta līdz 6. aprīlim Amsterdamā, vecākajā Nīderlandes teātrī „Stadsschouwburg” notiek teātra izrāžu skate „Brandstichter 2013: Alvis Hermanis”, kas veltīta šobrīd pazīstamākajam mūsu teātra režisoram.
Trešdien, 13. martā, raidījumā „100 g kultūras Eiropā” vadītāja Kristīne Želve pastāstīs arī par citām kultūras norisēm Amsterdamā, intervēs skates veidotājus, Jaunā Rīgas teātra aktieru un viņu ārzemju kolēģu kolēģus, kā arī izrāžu skatītājus. Protams, arī pašu Alvi Hermani.
„Nupat jau gāja par traku – piecas izrādes, pieci iestudējumi sezonā... Tā tas ir gājis pēdējos gadus. Tagad ir jāapstājas, nav labi, ka tu kļūsti par daļu no mašinērijas. Tāpēc tagad es esmu atcēlis visus... Nu, es esmu daudz ko atcēlis. Manā gadījumā ir svarīgi, lai ir adrenalīns, lai ir entuziasms, lai ideja aizrauj.”
Amsterdamā iepazīties ar režisora aizrautības rezultātiem bija ieradies arī plašs tur dzīvojošo latviešu pulks. Skates programmu sastāda Jaunā Rīgas teātra izrādes „Klusuma skaņas” un „Garā dzīve”, Vīnes Burgteātra „Tēvi” ar Gundaru Āboliņu un Juri Baratinski, Berlīnes „Schaubühne” ar Maksima Gorkija „Vasarniekiem” un Minhenes „Kammerspiele” teātris arīdzan ar Maksima Gorkija darbu „Vasa”.
„Jo vecāks tu paliec, jo vairāk kas ir izdarīts. Tad, protams, ir arvien grūtāk atrast ko tādu, kas pa īstam aizrauj,” stāsta režisors. „Viens no maniem likumiem skan: dari tikai to, ko tu nemāki darīt, ko tu nekad neesi darījis pirms tam. Tagad, manā gadījumā, tas burtiski attiecas uz operas žanru. Šīs durvis atverot, es esmu pilnīgs ābečnieks, iesācējs, un tas, protams, aizrauj. Tuvāko trīs gadu laikā man jāiestudē septiņas operas, tās nu tagad lēnā garā, mierīgi knibinu.”
Tomēr, lai arī cik ietekmīga un plaša nebūtu starptautiskā atzinība un interese par viņa darbu, Alvis Hermanis ir tiešs:
"Man riebjas ārzemes, esmu izslāpis pēc mājām. Nu, labi, tos mēnešus, kad tu taisi izrādi, tu vēl vari izturēt, bet... Es ļoti izbaudu, kad esmu mājās. Gan pie ģimenes, gan savā teātrī. Jaunais Rīgas teātris ir mans mūža projekts. Teiksim tā, labprātīgi es no turienes neaiziešu!”
Tā kā šobrīd režisora darbības centrā ir opera, vismaz gada laikā neviens Hermaņa iestudējums Rīgā nav gaidāms. „Es vēl arvien esmu teātra mākslinieciskais direktors. Esam jau gandrīz pabeiguši nākamās sezonas sastādīšanu. Arī man pašam ir kādas trīs, četras idejas vēl sākuma stadijā. Ar teātri ir tā – tas darbs, kas notiek līdz pirmajam mēģinājumam, bieži vien notiek vairāku gadu garumā.”
Raidījumu „100 g kultūras Eiropā” skatieties šovakar, LTV1 pulksten 19:30, kā arī tiešstraumē www.ltv.lv.
Jaunā Rīgas teātra izrādes notika 7. un 8. martā, kad tika izrādītas „Klusuma skaņas”, savukārt 25. un 26. martā skatītājiem tiks piedāvāta viens no teātra ārzemju turnejās visvairāk rādītajiem iestudējumiem, izrāde „Garā dzīve”.
Ar skates norisi, skatītāju, rīkotāju un paša režisora viedokļiem būs iespējams iepazīties trešdien, 13. martā pulksten 19:30 Latvijas Televīzijas 1. kanālā, raidījumā „100 g kultūras Eiropā”, kas tiek veidots sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Raidījumu cikla mērķis ir iepazīstināt ar Latvijas kultūras sasniegumiem Eiropā, pirmais cikla raidījums stāstīja par mūsu delegācijas panākumiem Berlīnes 63. kinofestivālā.
Skates kurators Renē van der Plujms raidījuma vadītājai Kristīnei Želvei uzsvēra: „Ja mēs palūkojamies Eiropas kontekstā, kuri režisori šobrīd ir topā, tad Alvis Hermanis noteikti būs pirmajā trijniekā. Vai pieciniekā – manā vērtējumā. Galvenokārt tāpēc, ka viņa režijas stila amplitūda ir ļoti plaša. Protams, viņa rokraksts vienmēr būs atpazīstams, bet viņa iestudējumi pārsteidz ar lielu dažādību. Hermanis spēj iestudēt gan pasaules literatūras klasikas tekstus, gan improvizācijas projektus vispār bez teksta. Vismaz es nezinu nevienu citu režisoru, kas spēj strādāt abos šajos virzienos – ir režisori, kas spēj vienu, ir režisori, kas – otru, bet ne abus kopā.”
Raidījumā arī izrāžu skatītāju viedokļi. Lūk, kā iestudējumu „Klusuma skaņas” novērtēja kāda dāma, vārdā Marsela: „Mēs jūtamies kā spārnos, tik iedvesmojoši tas bija. Brīnišķīgs vakars, ko lai vēl piebilst. Izrādē bija viss – aktieri, scenogrāfija... Tā atsauca atmiņā sešdesmitos. Viss, mēs dodamies padejot!”
Par darbu kopā ar Alvi Hermani stāstīs arī aktieri, piemēram, Sebastians Švarcs, kurš spēlē izrādē „Vasarnieki”: „Šī ir mana otrā sadarbība ar Alvi Hermani, pagājušajā gadā mēs kopā strādājām pie „Oņegina” iestudējuma Berlīnē. Tā bija laba pieredze, jo Alvis strādā ļoti atšķirīgi no citiem Vācijas režisoriem. Viņš īsti nezin vācu valodu, bet ļoti pievērš uzmanību tam, kā mēs domājam, kā runājam, ieklausās valodas melodijā. Viņa stiprā puse ir darbs ar emocijām, tam viņš pievēršas daudz vairāk kā vācu režisori.”
