Alvis Hermanis: Krievija ir starptautiskās sabiedrības slimība, kas jāizslimo kopā

"Krievija ir starptautiskās sabiedrības slimība, kura mums jāizslimo kopā," 2014./ 2015.gada sezonas aktualitātes Jaunajā Rīgas teātrī (JRT) raksturo teātra mākslinieciskais vadītājs, režisors Alvis Hermanis.

"Jaunā Rīgas teātra jauniestudējumu vidū šajā sezonā dominēs krievu autoru darbu izrādes," norāda Alvis Hermanis. Viņš uzsver, ka režisoriem nav padomā iestudējumus saistīt ar politiku, bet norāda, ka, ņemot vērā Krievijas agresiju Ukrainā, tieši šobrīd ir vēl jo svarīgāk pievērsties krievu dvēseles izpētei.

Kā jau vēstījām, JRT jaunajā sezonā gaidāmi septiņi jauniestudējumi.

3.septembrī pirmizrādi piedzīvos Ļeva Tolstoja luga "Tumsas vara" jeb "Nadziņš ieķēries - putniņš pagalam" Gata Šmita režijā. Viņam šis būs pirmais krievu autora darba, kā arī pirmais klasiska darba iestudējums.

1.oktobrī pirmizrāde būs Aleksandra Vampilova lugas "Provinces anekdotes" iestudējumam, kura režisors būs kinorežisors un kino izglītības profesors Ņujorkas universitātē - Boriss Frumins.

7.decembrī pirmizrādi piedzīvos Iļjas Ilfa un Jevgeņija Petrova "Divpadsmit krēsli" Hermaņa režijā. Režisors atzīst, ka šī viņam ir viena no bērnības mīļākajām grāmatām.

"Neesmu atradis nevienu citu varoni ar tik lielu iekšējo brīvību kā Ostaps Benders," atklāj režisors un uzsver, ka tajā atspoguļota Odesas ebreju folklora. "Tā tikai uzrakstīta ar krievu burtiem, bet ir Odesas literatūra," uzsver Alvis Hermanis.

26.martā pirmizrādi piedzīvos režisores Māras Ķimeles iestudējums Ingas Ābeles lugai "Aspazija", kas būs saistīts ar Raiņa un Aspazijas jubilejas gadu.

"No ļoti agras jaunības man ārkārtīgi svarīgs ir Rainis - esmu no tiem "jocīgajiem", kam viņš patīk. Esmu viņa dzeju daudz lasījusi, taču Aspazijas lugas gan nekad neesmu iestudējusi. Mēs ar Ingu Ābeli nepārstāvam viedokli, ka Aspazija radījusi Raini un sarakstījusi daļu no viņa darbiem. Caur Aspazijas stāstu tiks atklāts, ka mums katram ir ilūzijas par sevi. Izrāde parādīs arī to, kā cilvēks, kas ir blakus, mūs ietekmē vairāk, nekā to iedomājamies," stāsta Māra Ķimele.

Oktobra beigās vai novembrī skatītāji varēs novērtēt arī aktrises un režisores Maijas Apines divu aktieru izrādi "Mīļais melis. Ne šovs", savukārt 19.martā pirmizrāde būs režisora Viestura Meikšāna pirmajai izrādei JRT. Viņš iestudē vācu mūsdienu dramaturga Mariusa fon Maienburga lugu "Suns, nakts un nazis".

Nākamā gada maijā pirmizrādi piedzīvos Mihaila Kuzmina "Peldošie - ceļojošie" otrā daļa "Lauki" Vladislava Nastavševa režijā.

Šajā sezonā JRT notiks arī Nastavševa akustiskie koncerti "Eskeipista dienasgrāmata 2". Koncertā skanēs mūzika no izrādes "Peldošie - ceļojošie" pirmās daļas "Pēterburga-Rīga".

Sarunā ar "Klasiku" Alvis Hermanis stāsta arī par savu sadarbību ar itāļu diriģentu Danieli Gati, strādājot pie Džuzepes Verdi operas "Trubadūrs" iestudējuma Zalcburgas festivālā: "Kolēģi, kas jau iepriekš bija ar maestro strādājuši, man teica - nebūs viegli. Taču Daniele izrādīja neticamu entuziasmu, kļuva par īstu līdzautoru. Ja iepriekšējos operas eksperimentos biju pateicīgs diriģentiem, ka viņi man uzticas un lieki neiejaucas, šoreiz varu būt pateicīgs Gati, ka viņš ļoti produktīvi piedalījās. Turklāt tas bija viņa pirmais "Trubadūrs!" Tiesa gan, desmit dienas pirms pirmizrādes mūžībā devās viņa māte, un šis fakts iespaidoja mūziku - tas bija acīmredzami."

Režisors arī atklāj, ko par "Trubadūra" iestudējumu rakstījusi Austrijas prese un neskopojas ar labiem vārdiem par izcilajiem solistiem - Annu Ņetrebko, Plasido Domingo un citiem, kas piedalījušies "Trubadūra" iestudējumā.

"Kārtējo reizi pārliecinājos, ka tik augstas raudzes solisti, kas ir pusdievu kategorijā, ir ne tikai visaugstākā līmeņa dziedātāji; arī viņu cilvēciskās kvalitātes ir lieliskas - viņu sirds izmērs ir XXL, viņiem piemīt pārcilvēciska pozitīva enerģētika, kas apņem visu radošo komandu. Viņi nenodarbojas ar muzicēšanu, bet hipnozi. Tikai falšas zvaigznes cīnās par savu ego un bojā gaisu," ir pārliecināts Alvis Hermanis.

Tāpat viņš stāsta par savu "Trubadūra" koncepciju un neslēpj: "Iestudēt operas ir traka nodarbe - režisors uzplijas skatītājam ar savu redzējumu... Šajā procesā jau ieprogrammēta varmācība, jo katram taču veidojas sava bilde - kā viņš redz konkrēto darbu. Taču šobrīd man tik ļoti patīk iestudēt operas, ka esmu ar mieru pieciest, ka daļai publikas ir citāds redzējums."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti