Vīnē tapusi atšķirīga izrāde, kaut arī saglabāta oriģinālā ideja ar resnajiem cilvēkiem un daļēji vizuālais risinājums. Aktieri nav Jaunā Rīgas teātra vienaudži un atšķirīgi traktē savas lomas.
Pateicoties skatuves iespējām, Alvis Hermanis radījis smalki izstrādātu dekorāciju, kas kopā ar melodiju no "17 pavasara mirkļiem" nerada viennozīmīgu padomijas iespaidu.
Vairāk, kā norāda pats režisors, izrāde ir par cilvēku ilgām pēc labākas dzīves, pēc savas eksistences apliecinājuma un ne tik groteska, kā pie mums. Tajā vairāk skumju un arī mistikas.
„Esmu redzējusi arī citas Hermaņa izrādes, un man jāsaka, ka viņš vienmēr izvēlas savu pieeju materiālam un nepakļaujas modei,” saka teātra kritiķe no Cīrihes Barbara Vilingere. „Šobrīd Vācijā ir modē dokumentālais teātris, bet viņš nekad to nedarīs tikai tāpēc, ka tas ir modē, bet izvēlēsies to, kas lugai ir piemērotākais.”
Savukārt Vīnes laikraksta „Die Presse” žurnālists Norberts Meijers atzīst, ka „Revidents” bija brīnišķīgs priekšnesums. Četras ar pusi stundas paskrējušas nemanot.
„Hermanis ir kā baroka laika gleznotājs,” norāda Meijers, „viss, ko viņš dara ir pilnīgs. Es teiktu, pārpilns. Viņš ir brīnišķīgs tēlu veidotājs. Jo īpaši šajā izrādē varēja just viņa fantastisko izrādes ritma izjūtu.”
Vīnes Burgteātris ir otrs vecākais teātris pēc Parīzes ''Comedie Fransaice'', un nokļūt šajā ēkā jau vien ir vesels kultūras notikums. Režisors Alvis Hermanis atklāj, ka ir liels Vīnes vēstures cienītājs. Pēc diviem gadiem Hermanim Vīnes Valsts operā jāiestudē Vāgnera „Parsifāls”, un režisors plāno to savienot ar stāstu par Vīnes vēsturi pirms 100 gadiem.