Tiekoties ar aktrisi mūzikas un drāmas telpā ''OratoriO'', jau pa gabalu sadzirdami viņas ģimenes mīluļi Umka un Rūmī – mazie punduršpicu šķirnes sunīši no saimniekiem neatstājas ne brīdi. Rēzija Kalniņa tikko ir ierakstījusi sarunu radījumam ar Orestu Silabriedi, ko dēvē par savu dvēseles draugu. Ar kaut ko ļoti īpašs ir katrs viņas raidījuma viesis – viņu vidū Agnese Zeltiņa, Dace Micāne-Zālīte, Ausma Kantāne, Inese Ozola, Ainārs Rubiķis, Horens Stalbe.
''23.decembrī mēs, protams, satiksimies ar manu dvīņu brāli Kristu Ģertrūdes baznīcā pulksten piecos, un tas būs arī tiešraidē," pastāstīja aktrise. "Vispirms dievkalpojums, un tad mēs satiksimies divatā šeit, ''OratoriO''. Mēs lasīsim Krista dzejoļus no viņa pirmās dzejas grāmatas ''Niekkalbīša dzejoļu grāmatiņa''.
Ar ļoti īpašu viesi radījumu ciklu Rēzija Kalniņa aizsāka, proti, tā bija Liene Lūse jeb Krustmāte Lienīte.
Mārupes bērnudārza muzikālā audzinātāja, kas savulaik bija visu Latvijas bērnu mīlule kā televīzijas raidījuma ''Ar dziesmiņu ciemos eju'' vadītāja. Rēzija Kalniņa bija viena no viņas dziedošajiem bērniem.
Visi raidījuma ieraksti notiek mūzikas un drāmas telpā ''OratoriO'', kas kā Rēzijas Kalniņas un Aināra Rubiķa kopīgi senlolots sapnis dzīvē tika īstenots tieši šogad. Tas ir viens no diviem Rēzijas Kalniņas skaistākajiem notikumiem 2020. gadā, otrs ir kopābūšana ar vīru; abi paradoksālā kārtā varēja notikt, pateicoties pandēmijai.
''No 13. marta būtībā es esmu kopā ar savu vīru ilgtermiņā. Man liekas, ka ''Karlsonā'' bija tas vārds ''mājāzis''. Man kā mājāzim ir ļoti svarīgi būt kopā ar man svarīgiem mīļiem cilvēkiem," paskaidroja Rēzija Kalniņa. "Otrs, ko mēs beidzot realizējām, protams, ir ''OratoriO''. Kā mēs sakām – mūsmājas, otrās mājas. Un tiešām tās arī otrās mājas, ja ne pirmās tagad. Jo mēs te esam būtībā no rīta līdz vakaram, kopā ar mūsu suņiem. Šī mākslas telpas radīšana, tā ir gada garumā lielākā dāvana."
No krīzes, protams, cieš arī ''OratoriO'' darbība, decembrī plānotās izrādes nācās atcelt, tāpat ir neziņa par nākotni. Ja Rēzijai Kalniņai kā aktrisei vēl ir iespēja iesaistīties citos projektos, tad
visvairāk aktrisei sāp sirds par to profesiju cilvēkiem, kuru darbība tiek pilnībā apturēta un kas tādējādi patiešām draud ar palikšanu bez iztikas līdzekļiem.
''Tā ir vīriešu domāšana. Tāda maskulīnā, šovinistiskā, patriarhālā domāšana," teica Rēzija Kalniņa. "Tātad es tev aizliedzu kaut ko darīt, bet vietā es tev neko nedodu. Pats izdomā... Manuprāt, būtu jābūt tā, ka pirmais piedāvājums ir tāds – ja būs tādi un tādi apstākļi, tad es tev nodrošinu to un to. Bet tagad notiek otrāda situācija. Tas nav pareizi, tas ir ļoti tuvredzīgi, tas ir infantili."
Par vienu no šī laika ieguvumiem Rēzija Kalniņa uzskata iespēju tik traki neskriet, bet beidzot palikt ar sevi klusumā: ''Man liekas, ka klusums ir tā lielā laika zīme šobrīd. Nebaidīties no tā klusuma. Jo mēs baidāmies no klusuma. Mēs esam pieraduši pie trokšņa. Varbūt tas varētu būt tas lielais uzdevums, ka mēs nonākam klusumā. Pabūt ar sevi. Pabūt ar savu sirdi, ar savu dvēseli. Ar visu to, ko mēs būtībā neesam paspējuši darīt."
Kā savu veltījumu cilvēkiem Ziemassvētkos Rēzija Kalniņa izvēlas nolasīt brāļa Krista Kalniņa dzejoli ''Apskaidrība'':
''šajā rītā es dzirdēju eņģeļus dziedam
debesu logi dvēselei atvērās
es grimu dzīvības ūdenī
es grimu mīlestības gaismā
es izdejoju šo noslēpumu
man negribas atgriezties
lai zemei paliek manu asaru lietus
manu nopūtu vējš
manu ilgu krītošās zvaigznes
es palieku debesīs."
Dzeju no Krista Kalniņa jaunā dzejoļu krājuma ''Niekkalbīša dzejoļu grāmatiņa'' Rēzija Kalniņa kopā ar savu dvīņu brāli lasīs arī sarunu cikla noslēdzošajā raidījumā tiešraidē no ''OratoriO'' tieši abu dzimšanas dienā, 23. decembrī.
