Kultūras Rondo

Pētnieks Pēteris Birkerts. Laimei veltītie pētījumi

Kultūras Rondo

Pētnieks Pēteris Birkerts. Nelaime kā laimes sastāvdaļa

Process būs citāds. Teātra attīstības iespējas turpmāk vērtē aktieri

Aktieri pārliecināti: Nepieciešamība pēc dzīvā teātra saglabāsies

“Kā uz asfalta zaļš stādiņš atrod iespēju izlauzties, arī teātri atrod veidu kā pielāgoties,” sarunā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo" šī brīža situāciju teātros vērtē Valmieras teātra aktieris Mārtiņš Meiers.

Viņš atklāj, ka šobrīd jau Valmierā paralēli notiek trīs mēģinājumi, teātris ir gandrīz sadalīts trīs daļās, katrs ansamblis iet pa savām durvīm.

“Izrādes top, process notiek, bet savādāk,” bilst Meiers.

Jaunā Rīgas teātra (JRT) aktieris Vilis Daudziņš atzīmē, ka šobrīd ir grūti runāt par nākotni.

“Bet domāju un ceru teātris dzīvā formā, dzīvas saskarsme formā, piedzīvojuma formā tajā brīdī, kad 300, 400 vai 1000 skatītāju skatās vienu notikumu un pēc divām trim stundām beidzas un izgaist un ir notikums tikai tiem cilvēkiem, –

nepieciešamība pēc šādas pieredzes saglabāsies. Cilvēki gribēs redzēt tādu teātri.

Teātris ir ekskluzīva mākslas un tāda tā arī saglabāsies. Cilvēkiem vajag redzēt emocijas, idejas, dzīvus cilvēkus uz skatuves. Šajā ziņā nekas nemainīsies,” vērtē Daudziņš.

Aktieris atzīst, ka izrāžu veidošana, sazinoties ar tehnoloģiju starpniecību, teātrī nav nekas jauns, jo jau pirms vairākiem gadiem, kad režisors Alvis Hermanis daudz strādāja Eiropā, ar sava teātra aktieriem jauniestudējumus viņš veidoja ar tehnoloģiju palīdzību, beigās tikai satiekoties klātienē.

Daudziņš atklāj, ka Jaunajā Rīgas teātrī 1. jūnijā sāks filmēt seriālu "Aģentūra".

“Tā ir Alvja Hermaņa ideja, viņš arī lielā mērā kopā ar Jāni Joņevu ir teksta autors. Pēdējās dienās teātris ir pārvērties par mazu kino studiju. Filmēšanas laukumi būs dažādās vietās, būs arī tādās vietās, ko skatītāji varbūt atpazīs, varbūt ne,” stāsta Daudziņš.

Šis laiks tiks veltīts filmēšanai, rudenī JRT varētu reizi nedēļā nākt pie skatītājiem ar seriālu “Aģentūra” par reklāmas aģentūras dzīvi.

Tā kā nav zināms, kāda būs situācija rudenī, jāizmanto tās iespējas, kādas ir tagad. Daudziņš min par Gundara Āboliņa lasīto "Dekameronu", viņa ierosmei pievienojušies arī pārējie aktieri, lasot ko nu kurš. Viņš pats lasīja Pētera Šmita apkopotās latviešu tautas pasakas.

"Mēģināju izvēlēties tādas, ko neviens nekad nav lasījis vai ļoti maz cilvēku tādas būtu lasījuši. 

Pasakas ļoti iedvesmoja, kazi kādreiz kaut ko varētu uztaisīt no tām pasakām tādu, kas būs redzams arī uz skatuves," atzīst Daudziņš.

Tikmēr Dailes teātra aktieris Lauris Dzelzītis gatavojas vasaras sezonas atklāšanai Dailes teātrī. Viņš atzīst, ka uz aizvadīto ārkārtas situācijas laiku raugās nedaudz atšķirīgi.

“Teātris bez dzīvās komunikācijas nav teātris, var atrast visādas blakusformas, bet šis bija brīnišķīgs laiks izdarīt lietas, par kurām iepriekš tikai sapņoji,” vērtē Lauris Dzelzītis.

“Darbs visu šo periodu bija tikpat intensīvs kā vidējā noslodze sezonas laikā. Strādāju pie monolugas, tagad top koncerts vasaras sezonas atklāšanai.”

Mārtiņš Meiers ārkārtas situācijas laikā piedalījies tiešsaistes izrādē "Irānas konference" un 29. maijā Valmieras teātrī pirmizrādi piedzīvos režisores Ineses Mičules un aktiera Mārtiņa Meiera kopdarbs monoizrādē “Visas labās lietas”.  Pēc aizvadītājiem ģenerālmēģinājumiem viņš atzīst, ka skatītāju klātesamība teātrī ir būtiska gan pašiem skatītājiem, gan aktieriem.

“Gleznotāji var gleznot vienatnē, rakstnieki var rakstīt vienatnē, bet aktieri, lai kā arī nebūtu, mēs vienmēr sakām paldies skatītājiem un tas jau tā triviāli skanēja, bet tagad tas patiešām ir fakts – bez skatītāja mēs neesam,” uzskata Meiers.

Raksturojot teātra darbību šajā brīdī, kur daudz tiek izmantotas tehnoloģijas, viņš norāda, ka “teātris ir šobrīd ieskrējis stabā, apdullis un meklē veidu, kā virzīties uz priekšu un atrast ceļu pie skatītāja. Pagaidām šāds posms. Nedomāju, ka tas paliks kā atsevišķa un obligāta disciplīna, kā agrāk nebūs, ietekme būs”.

Arī Vilis Daudziņš min, ka pašiem aktieriem pietrūkst dzīvās reakcijas no visiem klātesošajiem mēģinājumā.

“Tie četri, pieci, vai desmit lodziņi tomēr ir tāds neliels ārprāts. Īpaši, kad visus pārņem emocijas, sāk kliegt, un "Zoom" programma veidota tā, ka mēs redzam to, kurš visaktīvāk žestikulē. Zināmas šausmas tās ir,” atzīst Daudziņš.

Lauris Dzelzītis par pārmaiņām Dailes teātrī kopumā atzīst, ka šis ir pārmaiņām parocīgs laiks.

“Teātris tukšs, vari daudz brīvāk rīkoties, uztaisīt digitalizētu kostīmu noliktavu, uztaisīt milzu revīziju," pārmaiņas Dailes teātrī vērtē Dzelzītis.

Viņš uzskata, ka vienmēr, kad notiek kaut kas nesankcionēts, to var izmantot to kā iespēju. Šajā gadījumā Dailes teātris un jaunā vadība to dara veiksmīgi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti