Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Top Latvijas simtgades jauniešu orķestris

Diskutē par radošo pensionāru atbalstu

Aktieri nemierā ar ierobežojumiem saņemt sociālo palīdzību

Jau divus mēnešus spēkā ir teju visu neatkarības laiku gaidītais Radošo personu likums, kas krīzes un dīkstāves brīžos paredz palīdzību sociāli neaizsargātajiem māksliniekiem. Atbalsta programmai no budžeta ir piešķirts pusmiljons eiro, un jau saņemti pirmie 25 palīdzības pieteikumi. Taču pirmdien, 26. februārī, notikušajā Latvijas Teātru darbinieku savienības kongresā kaismīgas diskusijas izraisīja atlases kritēriji, jo uz atbalstu var pretendēt tikai tie pensionāri, kuru mēneša ienākumi ir puse no minimālās algas.

Vai godīgs un pamatots ir Radošo personu likumā noteiktais kritērijs - mēneša ienākumi 215 eiro uz papīra, lai pensionētie mākslinieki varētu īslaicīgi pretendēt uz atbalstu komunālo un medicīnas izdevumu segšanai – ir viens no karstākajiem jautājumiem Latvijas Teātra darbinieku savienības kongresā.

“Nu smieklīgs ir tas likums, jo – piedodiet – mana pensija, man ir tas gods saņemt Valsts kultūrkapitāla fonda stipendiju. Kopā man sanāk vairāk, bet tajā pašā laikā, ja man ir jāiet pie acu ārsta, kur man ir viena pote acī 160 eiro, es to nevaru atļauties,” atzīst režisore un pedagoģe Anna Eižvertiņa.

Uz atbalsta stipendiju dīkstāves brīdī var pretendēt arī strādājošie mākslinieki, un kopš likuma spēkā stāšanās 1. janvārī jau saņemti 25 iesniegumi. Tomēr lielākajā daļā iesniegumu autori ir pensionāri. “Cik tas atrisinās, cik daudziem cilvēkiem – to mēs tikai šī gada laikā redzēsim. Es prognozēju, ka tomēr šis slieksnis 215 eiro ir ļoti zems un tas būtu jāceļ, (..) bet ir gan teātra nozarē, bet īpaši komponistu un mākslinieku starpā cilvēki, kuriem pensijas ir arī 100 eiro, tā kā šiem cilvēkiem tas likums jau palīdz,” atzīst Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Daiga Gaismiņa-Šiliņa.

“Man liekas, ka tā ir lielākā cūcība, ka mums iedeva tos 15 latus. Visi dzērāji gulēja grāvī, un mēs strādājām, un mums visiem iedeva vienādu pensiju un tagad esam aizvilkušies līdz 283 eiriķiem un ar to var izdzīvot tikai, tualetes papīru nopērkot,” saka aktrise Velta Skurstene.

Līdzīgās domās ir aktrise Lidija Pupure. “Droši vien ar visu to, ka es tagad strādāju, regulāri maksāju visus nodokļus, mans darba stāžs ir 57 gadi, un mana pensija ir 440 eiro. Tādas ir tās mūsu pensijas,” atzīst Pupure.

Savukārt Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis norāda, ka patlaban ir jāapzina radošo cilvēku, kas nu jau ir pensijā, materiālais stāvoklis.

No budžeta līdzekļiem trīs gadus pēc kārtas atbalsta programmai paredzēti 500 000 eiro, un šī gada beigās būs secinājumi, cik tā ir efektīva un kādi uzlabojumi nepieciešami.

KONTEKSTS:

Saeima pērn pieņēma daudzus gadus radošajās nozarē gaidīto Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu, kas stājās spēkā 2018.gada 1.janvārī.

Jaunais likums ļauj valstij sniegt sociālo atbalstu arī tiem māksliniekiem, kuriem nav darba devēja, piemēram, gleznotājiem, literātiem vai ārštata režisoriem. Valsts tam paredzējusi pusmiljonu eiro gadā.

Radošās personas statusu piešķirs radošās apvienības, bet uz pabalstu varēs pretendēt tad, ja radošās personas ienākumi trīs mēnešus pēc kārtas būs mazāki par pusi no minimālās algas.

Atbalstu varēs saņemt tikai aktīvi autori un izpildītāji, kuriem publiskoti darbi pēdējo trīs gadu laikā.  Atbalsta apmērs radošām personām mēnesī nevarēs pārsniegt minimālo mēnešalgu, un to varēs saņemt ne vairāk kā sešus mēnešus viena gada periodā.

Paredzēts finansiāli atbalstīt arī radošas personas pensijas vecumā, tai skaitā ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai.  Kopumā atbalstu varētu saņemt 175 personas. Likums neattieksies uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, amatniecību un ar radošajām jomām nesaistītu zinātnisko jaunradi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti