Kopš režisora Viestura Kairiša uzstāšanās „Lielās mūzikas balvas 2013” pasniegšanas ceremonijā, Latvijas teātra mākslinieku aprindās raisās spraiga diskusija par attieksmes paušanu pret Krievijas agresiju Ukrainā un mākslinieku pozīcijas nozīmi politisko notikumu vērtējumā.
Aktrise Lāsma Kugrēna, runājot par radoša cilvēka atbildību un iespēju nepiedalīties kādā izrādē, dalījās savā pieredzē, sakot, ka aktieru brālība nekad nav bijusi politiska lieta, taču lēmums par došanos viesizrādēs tāds ir.
Būt malā vai kaut ko darīt - mana pārliecība ir tāda, ka boikots nav tā labākā forma, kā reaģēt. Kaut ko darīt ir labāk, nekā nedarīt neko. Ir jābrauc, turklāt izrāde "Voiceks" par varas un indivīda attiecībām ir kā plakāts - došanos viesizrādēs ar šo izrādi var salīdzināt ar došanos ielās ar demonstrācijas plakātu,” tā Nacionālā teātra lēmumu doties viesizrādēs atbalsta Ivars Puga.
Aktieris atzīst, ka gadījumi, ja nepiedalīties kādā pasākumā izvēlas tik slavens režisors, kā Alvis Hermanis, izraisa starptautisku rezonansi, taču aktierim došanās viesizrādēs un izpaušanās uz skatuves bieži vien ir labāks izteiksmes veids.
Mērķis ir viens, arī nostāja nebraukt nav nekā nedarīšana,” piebilst aktrise Baiba Broka.
Kā jau iepriekš vēstīts, 20. martā Latvijas Nacionālā teātra aktieru un darbinieku sanāksmē pieņemts lēmums doties viesizrādēs uz Kirila Serebreņņikova vadīto Gogoļa centru Maskavā, savukārt JRT, reaģējot uz notikumiem Ukrainā, atcēlis šogad paredzētās viesizrādes Krievijā.
Latvijas Kultūras ministrija jau iepriekš paziņojusi, ka politiskā līmenī neiejauksies mākslas procesos un nenorādīs tikai vienu iespējamo rīcības modeli, tas ir, viesoties ar izrādēm un citiem kultūras pasākumiem Krievijā vai boikotēt.
