Aizvadītā teātra sezona bijusi bagātīga gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi. Tajā tapa 125 jaunas izrādes, kas ir ļoti liels skaits. Viena no spilgtākajām tendencēm - mūsu teātros liela loma bija viesrežisoriem, kas ienesa svaigas vēsmas, un to kā pozitīvu virzienu vērtē „Spēlmaņu nakts" žūrijas vadītāja Ingrīda Vilkārse:
„Mūsu vidū ienāk jauni viesrežisori, no kā, manuprāt, Latvijas skatītāji un arī aktieri ir tikai ieguvēji. Strādājot ļoti šaurā lokā tikai ar mūsu režisoriem, mēs kaut kā visi aprodam ar šo situāciju, un vairs nav tāda saspringuma un izraušanās no ierastā. Tas ir vērtīgi arī priekš mūsu režisoriem, jo viņi jūt, ka viņiem „elpo pakausī" citu valstu režisori. Es domāju, kas tas ir tikai apsveicami".
Divas no viesrežisoru veidotajām izrādēm pretendē arī uz galveno „Spēlmaņu nakts" balvu. Tā ir bulgāru režisora Aleksandra Morfova Dailes teātrī veidotā „Finita la comedia" un Krievijas režisora Konstantina Bogomolova Liepājā iestudētā „Stavangera".
„Stavangera" ir aizvadītās sezonas lielais skandāls Liepājas teātrī, bet, kā atzīst žūrijas pārstāvis Arno Jundze - žūriju tā pārsteigusi ar jaunu teātra valodu un stila tīrību:
„Tā ir ļoti viengabalaina, monolīta, pārdomāta līdz pēdējam sīkumam, tajā perfekti darbojas aktieru ansamblis. Ja var atbraukt viesrežisors un to panākt, tad tas ir vienkārši paraugs arī citiem režisoriem, ko tomēr var izdarīt".
Līdzās diviem viesrežisoru veikumiem uz galveno balvu pretendē arī Dž. Dž. Džilindžers par mūziklu „Oņegins" Dailes teātrī, kā arī divas Nacionālā teātra izrādes - un tās ir Ināras Sluckas „Zudušo laiku citējot", kas tiek dēvēta par absolūtu estētikas pērli, un Vladislava Nastavševa „Vecene", kas arī teju nevienu skatītāju neatstāj vienaldzīgu - vieni ir kvēli šīs izrādes atbalstītāji, kamēr citi demonstratīvi ātri vien pamet šo izrādi.
Nastavševa veidoto „Veceni" un Bogomolova „Stavangeru" par savām aizvadītās sezonas favorītēm atzīst arī pazīstamā teātra kritiķe Silvija Radzobe, kura šogad nestrādāja žūrijā. Viņai ir vēl viena favorīte, kas diemžēl galvenajās nominācijās nav iekļuvusi, un tā ir Indras Rogas Valmierā veidotā izrāde „Zojas dzīvoklis". Silvijas Radzobes vērtējumā visas šīs trīs izrādes ir kvalitatīvi līdzvērtīgas - lai arī ļoti atšķirīgas, tās visas var nodēvēt par cilvēciskām komēdijām, kurās visās ļoti būtiska loma metafiziskajam slānim, kas ir ļoti dziļš:
„Man visas šīs trīs izrādes patīk tādēļ, ka tajās ir nevienkāršots skats uz cilvēka dzīvi, kas paver plašāku priekšstatu. Bez tam visas šīs trīs izrādes daļēji ir komēdijas, un, kaut arī dzīves aina tajās ir dramatiska un „Stavangerā" pat it kā gluži pilnīgi bezcerīga, tomēr izrādes ir uzbūvētas tā, ka, pat redzot baisu dzīves ainu, skatītājam rodas alkas pēc harmoniskas dzīves. Manuprāt, tā ir brīnišķīga mākslas funkcija".
Gada aktiera nominācijās Silvijai Radzobei ir divi favorīti. Artūrs Skrastiņš Podsekaļņikova lomā Dailes teātra izrādē „Finita la comedia", kuram ir ļoti sarežģīts uzdevums, bet ko viņš teicami atrisina, savu lomu spēlēdams kā uz klavierēm. Kā gada aktrise Silvijas Radzobes favorīte ir Elīna Vāne titullomā Valmieras teātra izrādē „Raudupiete". Baisās latviešu Medejas lomu aktrise spēlē jau ar mazliet riskantu pašatdevi, bet tai pašā laikā arī ar lielu meistarību, piešķirot lomai it kā jaunu - filozofiski dziļāku dimensiju.
Taču to, kurus žūrija atzīs par laureātiem katrā no 17 kategorijām - to uzzināsim „Spēlmaņu nakts" ceremonijas laikā sestdienas vakarā.
