Aizejošais Rīgas Krievu teātra direktors aicina boikotēt «Spēlmaņu nakti»

Eduards Cehovals par Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra direktoru kļuva 1990.gadā. Viens no viņa uzdevumiem bijis režisorus aicināt iestudēt teātrī, tāpēc var teikt, ka pēdējās trīs desmitgades tieši viņš lielā mērā ir noteicis teātra kursu. Šā gada 29.novembrī Cehovala ēra Rīgas Krievu teātrī beigsies.

„Pienāk laiks, kad tādi lēmumi ir jāpieņem. Man šis ir jau 28.gads kā teātra direktoram. Desmit reizes esmu pagarinājis līgumu, bet pēdējā reizē jau biju izlēmis, ka turpmāk vairs to nedarīšu. 70 gadi ir vecums, kad lietas ir jānodod tālāk,” - tā Cehovals savu lēmumu šonedēļ paskaidroja intervijā Latvijas Radio 4. Viņš uzsver, ka neviens nav lūdzis pakāpties malā – tas bijis stingrs viņa paša lēmums. Cehovals arī jau zina, ko gribētu redzēt kā sava darba turpinātāju – tā ir Rīgas Krievu teātra aktrise Dana Čerņecova, tagad Dana Bjorka.

„Viņa pie mums jau sen strādā kā aktrise, ir ieguvusi arī maģistra grādu kultūras menedžmentā. Dana ir ļoti aktīvs, radošs cilvēks. Ir izveidojusi producentu kompāniju, vada labdarības fondu, organizē starptautisku teātra festivālu Kuldīgā… Viņai piemīt vadītājam vajadzīgās īpašības – līdera harisma un pamatīga zināšanu bagāža tieši par mūsu, Rīgas Krievu teātri, kurā viņa strādā jau astoņus gadus, kopš pabeidza aktiermākslas studijas,” stāsta Cehovals.

Dana Bjorka Latvijas Radio apstiprināja, ka plāno kandidēt uz Rīgas Krievu teātra direktora amatu, uz ko Kultūras ministrija izsludinājusi atklātu konkursu.

„Jaunais teātra direktors, lai kas viņš arī būtu, pārņems teātri labā stāvoklī – ēka ir izremontēta, trupa ir atjaunota,” saka Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš, kurš vadīs jaunā direktora atlases komisiju. No kandidātiem tikšot gaidīta teātra attīstības vīzija nākamajiem pieciem gadiem.

„Tās dažas lietas, kurām droši vien vajadzēs pievērsties – teātrim ir nedaudz zemāks zāļu aizpildījums nekā vidēji nozarē. Mihaila Čehova teātrim pagājušajā sezonā bija aizpildīti vidēji kādi 77% no sēdvietām, kamēr pārējiem teātriem vidēji 85 – 90%. Tur būtu jāskatās, kāpēc tā ir – vai tas ir mārketings, iestudējumu žanru nepietiekama daudzveidība vai vēl kaut kas. Un otrs – būtu jāskatās arī uz to, kāpēc nozares kvalitātes izvērtējumā „Spēlmaņu nakts” balvās Rīgas Krievu teātris, lai arī ir bijis pārstāvēts, tomēr salīdzinoši mazāk nekā pārējie teātri,” secina KM valsts sekretārs.

Tieši vārdi „Spēlmaņu nakts” teātra līdzšinējam direktoram Eduardam Cehovalam ir kā sarkana lupata. Viņš ir pārliecināts – žūrija Rīgas Krievu teātri netaisnīgi ignorē, kaut arī publika un režisori teātri novērtē un recenzijas mēdz būt ļoti labas.

„Vienīgie, kas mūs neciena, ir „Spēlmaņu nakts”. Tā ir necieņa, un es to saku atklātā tekstā tiešajā ēterā. Tāpēc es pat aicināju šogad boikotēt „Spēlmaņu nakts” ceremoniju. Mums tajā vakarā ir pirmizrāde, un neviens neies. Jā, nu vismaz beidzot Ņinai Ņeznamovai piešķīra balvu par mūža ieguldījumu. Bet kopējā attieksme ir netaisnīga,” uzskata Cehovals.

Tam gan nepiekrīt pieredzējusī teātra zinātniece un vairākkārtēja „Spēlmaņu nakts” žūrijas pārstāve Maija Svarinska. Viņa gan slavē Cehovala pēdējo gadu aktīvo interesi par latviešu teātri un sadarbību ar atzītiem pašmāju režisoriem, tomēr uzskata, ka principiālā aizvainojuma pozīcija kavējusi teātra attīstību.

„Viņš ir patriotisks sava darba veicējs un tiešām grib, lai teātris plaukst un zeļ. Bet viņam diemžēl, kā daudziem Krievu teātrī, ir problēma – „ko tad mēs, mūs jau nepieņem”. Tas mākslas līmenis nav sasniegts, bet viņi paši domā, ka tas ir līdzīgs. (..) Balvas nesaņemšana tiek uztverta kā apvainojums. Manuprāt, tā bija problēma Cehovalam un līdz ar to – arī teātrim. (..) Ja tu gribi būt īsts mākslinieks un sava teātra patriots, nedrīkst būt tā: „Ak, nu tas tāpēc, ka mēs krievi.” Jo šī barjera traucē saredzēt to, kas notiek uz skatuves tavā teātrī un arī citos teātros tepat blakus,” domā teātra zinātniece.

Svarinska cer, ka teātra jaunais vadītājs būs krievu kultūru ļoti mīlošs, bet vienlaikus brīvs no aizspriedumiem, ka Rīgas krievu teātri diskriminē tādēļ, ka tas ir krievu teātris.

"Man ļoti gribētos, lai nāktu jauns vadītājs, kas būtu pirmām kārtām brīvs no tā, ka „mēs esam krievu teātris Latvijā”.

Jā, mēs esam krievu teātris, mēs lepojamies ar to un izdarīsim tā, ka jūs, latvieši, būsiet priecīgi, ka jums ir mūsu krievu teātris! Lai tas cilvēks, kas nāk, būtu brīvs, pārliecināts un Latviju mīlošs. Jo tad nav kompleksu. Un brīvība dod ļoti daudz ko mākslā."

Jau vēstīts, ka pieteikumus uz Mihaila Čehova Rīgas krievu teātra direktora amatu var iesniegt līdz 3.novembrim.