Izrādes “Elles ķēķis. Ņujorka->Latvija” mēģinājumi notiek latviešu teātra patriarha Eduarda Smiļģa muzejā Rīgā. Smiļģa daiļradi droši vien labi zināja arī jaunais dzejnieks Gunars Saliņš, kurš Otrā pasaules kara laikā 20 gadu vecumā devās bēgļu gaitās un kopā ar sievu Jautrīti nonāca Ņujorkā.
“Izrādes centrā ir mīlas stāsts par maniem vecākiem, kuri kā laulāts pāris kopā nodzīvoja 67 gadus,” stāsta aktrise un dziedātāja Laila Saliņa.
Šo izrādi viņa veidojusi kā piemiņu nu jau mūžībā aizgājušajiem vecākiem, kuri vēlāk ASV kļuva par profesoriem un dzīvoja ļoti bagātīgu radošo dzīvi.
“Tas kulturālais mantojums, kas man no viņiem ir, likās tik bagātīgs! Ne tikai tēva dzeja, bet arī Jautrīte pa visiem šiem gadiem bija krājusi materiālus gan vēstulēs, gan žurnālu un avīžu rakstos par to laiku, un salikusi tādu kā personīgo memuāru,” stāsta Saliņa. “To lasot, man likās – vai, kas par interesantu materiālu! Kā to varētu pasniegt? Tā kā pati esmu skatuves māksliniece – dziedātāja un aktrise, nolēmu, ka centīšos uztaisīt kādu izrādi par to.”
Izrāde tapusi sadarbībā ar Mūzikas un mākslas atbalsta fondu, kas regulāri producē iestudējumus par kultūras personībām. Laila Saliņa uzsver – stāsts par “Elles ķēķi” ir svarīga Latvijas kultūras vēstures daļa, tāpēc ļoti gribējies arī Latvijas publiku tuvāk iepazīstināt ar radošajiem un aizrautīgajiem latviešiem, kuri Ņujorkas ostas rajonā, dēvētā par “Hell’s Kitchen”, 50. un 60.gados radīja veselu trimdas mākslinieku kustību.
“Es jūtu, ka tas gars, kas viņiem bija – brīžam padulls, bet arī ar milzu interesi par to, kas notiek pasaulē un citās kultūrās, jaunākie mākslinieciskie virzieni, kas 50.–60.gados valdīja Amerikā un Rietumeiropā un iespaidoja viņu pašu radošo darbību – tas bija ļoti uzbudinošs laiks. Un man liekas, ka tā ir ļoti interesanta parādība,” skaidro māksliniece.
“Elles ķēķa” radošo kodolu veidoja dzejnieki Gunars Saliņš un Linards Tauns. Izrādē redzami reti tā laika video kadri un skan Lailas dziesmas ar viņu dzeju.
Izrādes stāstu Laila Saliņa izspēlē kopā ar aktieri Gundaru Silakaktiņu, kurš ir arī izrādes režisors. Viņš atzīst, ka iepriekš par “Elles ķēķi” zinājis maz un par trimdas latviešiem lielākoties domājis stereotipos – kā par konservatīviem tradicionālās latviešu kultūras kopējiem. Iepazīstoties tuvāk, ieraudzījis daudz vairāk radošuma un dzīvesprieka.
“Kad pieslēdzos šim projektam kā režisors, noformulēju, ka šī izrāde ir par latviešu radošo garu.
Jo, lai kur mēs, latvieši, neatrastos, kurā pasaules malā un zem kādas varas, tas radošais gars mums piemīt jebkur,” pārdomās dalās Silakaktiņš.
Izrādē Gundars Silakaktiņš iejutīsies vairākos “Elles ķēķa” tēlos, izspēlējot dažādas situācijas no Ņujorkas latviešu mākslinieku dzīve – gan mākslinieka Frīdriha Milta darbnīcā, gan Sigurda Vīdzirkstes darbnīcā, gan paša Gonkas – Lailas tēva Gunara Saliņa – darbnīcā, kur viņš sastapās ar dzejnieku Linardu Taunu.
Izrādi “Elles ķēķis. Ņujorka->Latvija” maijā varēs redzēt Saldū, Dobelē, Liepājā, Ungurmuižā un Rīgā, kur VEF Kultūras pilī 15.maijā atklās arī “Elles ķēķa” mākslinieku grupai veltītu izstādi. Viena no izrādēm sagaidāma arī izstādes “Pārnēsājamās ainavas” ietvaros.
