Zeltiņa uzskata, ka Milēdijas lomā viņu privāti skarošās tēmas gan palīdz, gan traucē, skaidro aktrise.
„Aktieris nedrīkst jūtināties uz savu dzīvi, spēlējot lomu. Viņš drīkst asociatīvi sev palīdzēt un paņemt atspēriena punktu,” teic Zeltiņa.
Veidojot Milēdijas tēlu, Zeltiņa rūpīgi izlasījusi Dimā romānu un izrakstījusi, ko citi varoņi teikuši par Milēdiju. Rezultātā Zeltiņa sapratusi, ka viņas varone ir bērnunama bērns.
„Ir cilvēki, kuriem izdodas mīlestības asniņu nenonāvēt, bet nest sev līdzi un ticēt labajam un skaistajam, taču šeit ir noticis liels lūzums, liela vilšanās un lielas sāpes ļoti agrā vecumā,” savas varones situāciju skaidro aktrise.
Šī meitene ir izdzīvotāja. Viņa ir sapratusi, ka izdzīvot, kad ir nodarīts tā pāri, var darot tikai citiem pāri un meklējot savu formulu šajā pasaulē,” uzsver Zeltiņa.
Izrādē apgrūtinošs apstāklis Zeltiņai šķiet tas, ka viņas varonei apkārt esošie vīrieši ir pamuļķi. Tā ir pēc citiem noteikumiem spēlējošu vīriešu pasaule, kurā trīs stundas, kamēr turpinās izrāde, jānoturas Milēdijai. Noturēties Zeltiņa cenšoties ar visiem saviem aktrises un cilvēciskajiem ieročiem, personisko pieredzi un profesionalitāti.
Ja vēl Milēdija būtu pilnīga idiote, tad šis stāsts būtu par to, ka idiotu pasaulē idioti nogalina idiotu,” varbūtību modelē aktrise un skaidro vīriešu kariķēšanas nepieciešamību ar režisora vēlmi atspoguļot sabiedrības šķautnes, tomēr atzīstot, ka režisors pāršāvis pār strīpu ar kariķēšanu.
Kā iepriekš vēstīts, režisora Dž. Dž. Džilindžera iestudējums „Milēdija” Dailes teātra Lielajā zālē pirmizrādi piedzīvoja 7.martā. Teātra kritiķi novērtēja iestudējumu visai zemu.
Pilnu interviju ar Agnesi Zeltiņu Latvijas Radio raidījumā "Monopols" var noklausīties šeit!