Agnese Rutkēviča: Svarīgi, ka dramaturgs atnes stāstu aktieriem, nevis otrādi

"Manuprāt, ir svarīgi, ka dramaturgs atnes stāstu aktieriem, nevis otrādāk, ka dramaturgs atnāk uz mēģinājumiem un gaida stāstu no aktieriem," saka dramaturģe Agnese Rutkēviča, kuras trīs lugas ir atradušas savus režisorus un aktierus, kuri izstāsta dramaturģes stāstus.

Agnese Rutkēviča sarakstījusi trīs lugas, kas iestudētas Latvijas teātros: "Kartupeļēdāji" teātrī "Dirty Deal Teatro", "Dukši" Jaunajā Rīgas teātrī, kas nupat izrādīta arī jaunās dramaturģijas festivālā Vīsbādenē Vācijā, bet Latvijas Nacionālajā teātrī top "Mans nabaga tēvs" režisora Elmāra Seņkova režijā.

Sarunā "Kultūras Rondo" dramaturģe atklāj, ka viņas lugās varoņu prototipi ir viņas radinieki. Iestudējot lugu "Mans nabaga tēvs" Rutkēviča kopā ar radošo komandu devās radošā braucienā gar Lietuvas pierobežu - Neretu, Aknīsti, Bebreni, kur mīt vai kādreiz dzīvojuši viņas radinieki. Dramaturģe vēlējusies komandai radīt sajūtu par savas lugas varoņiem: "Es vēlējos, lai režisors [Elmārs Seņkovs] redz, kas tur notiek, kāda ir situācija pierobežā, kur viens [lugas varonis] dzīvoja, bet viņš maijā nomira." Rutkēviča parādījusi māju, kurā arī viņa pati pavadījusi lielu daļu savas bērnības. Tai mājā mituši arī izrādes "Dukši" varoņi.

Jaunā Rīgas teātra izrādi "Dukši" Latvijā atzinīgi novērtējuši gan teātra kritiķi, gan skatītāji, pavadot izrādē atainotos notikumus ar patiesiem smiekliem, tomēr, kā atzīst Rutkēviča, Visbādenē Vācijā, kur izrāde tika tulkota vācu valodā, skatītāji tā neesot smējušies. "Neviens nesmejas. Domāju - nebūs labi, četri vēl izgāja ārā. Tas it kā normāli. Alvim [Hermanim] vēlāk puse zāles izgāja ārā. Publika Latvijā ļoti daudz smejas. Bet tur publika ir citādāka," norāda dramaturģe.

Vācijā lielu uzmanību pievērš jaunajai dramaturģijai, dažādos veidos to attīsta, popularizē un aicina tulkotājus meklēt un tulkot citās valodās vāciešu jaunās lugas. Agneses Rutkēvičas "Dukšus" festivālam ieteikusi festivāla patronese Latvijā Māra Zālīte: "Viņa kā patronese iesaka oriģināldramaturģiju. Ir ļoti svarīgi, ka izrādes spēlē oriģinālajā valodā. Māra Zālīte ieteica šo izrādi."

Rakstot lugu, pie beigām parasti "iestājas bremze", atzīst dramaturģe. "Tas, kā es rakstu - nav tā, ka es pirms tam izdomāju visu. Jokojoties saku - vienīgā reize, kad es nedomāju, ir rakstot. Ja man atnāk luga, līdzīgi kā ar dzeju, ir sajūta, ka manā galvā sarunājas divi cilvēki vai arī es redzu kādu telpu, vai arī kāds notikums, ko esmu novērojusi, pamazām briest, lugu izdzīvoju galvā. Tad ir klikšķis - es apsēžos, ir impulss, uzrakstu un tā sāk dzīvot," stāsta Rutkēviča.

Viņa atklāj, ka līdz šim ir iesaistījusies visos savu lugu iestudēšanas procesos: "Es nevaru iedomāties vienkārši atdot lugu. Man šķiet, tā nenotiek. Līdz šim esmu piedalījusies visos no sākuma līdz beigām."

Runājot par topošo izrādi "Mans nabaga tēvs", Rutkēviča norāda - arī šīs izrādes tapšanā viņa būs līdzās, kam absolūti piekrīt arī režisors Elmārs Seņkovs. "Viņš ir viens no režisoriem, kuram ir svarīgi, ka dramaturgs ir blakus, viņš nemaz nevarētu to izdarīt," uzsver Rutkēviča.

Rutkēviča atklāj, ka iestudēšanas procesā daudz tiek diskutēts, reizēm kaut kas tiem mainīts, pārrakstīts: "Manuprāt, ir svarīgi, ka dramaturgs atnes stāstu aktieriem, nevis otrādāk, ka dramaturgs atnāk uz mēģinājumiem un gaida stāstu no aktieriem."

Luga "Mans nabaga tēvs" ir stāsts par paaudžu maiņu un paaudžu konfliktu. Izrāde jau septembrī būs skatāma Latvijas Nacionālajā teātrī. Galvenajā lomā būs Ģirts Jakovļevs vai Uldis Dumpis.

Agnese Rutkēviča atklāj, ka galvā rosās jau viena jauna luga: "Biju vienās bērēs. Nomira "Mana nabaga tēva" prototips - Silvija. Tas bija viņas bērēs, tur man kaut kas noklikšķēja."

Jautāta, kāda ir sajūta - būt jaunam dramaturgam Latvijā, Rutkēviča saka: "Tā ir atbildības sajūta, kas aug lielāka. Tas ir kā dzīvesveids, tik ļoti pierasts, ka tu vairs nemāki savādāk. Jānovēro, pēc tam jāpieraksta. Man ir dienasgrāmata, trīs blociņi somā."

Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti