Ādolfa Alunāna Jelgavas teātris ir viens no tiem retajiem, kur rosība nav pārtrūkusi kopš tā dibināšanas 1959. gadā. Šonedēļ mēģinājumu grafiks ir īpaši saspringts. Jau sestdien skatītāju vērtējumam tiks nodota īpaša pirmizrāde – Alekseja Arbuzova luga "Taņa" jeb "Es mīlu tevi, vārnulēn", ar ko alunānieši godinās savu ilggadējo režisori Lūciju Ņefedovu. Taņas lomas atveidotāja Katrīna Kreile stāsta, ka luga ir par mīlestību, bet tā esot grūtākā loma, kādu jebkad nācies spēlēt: "Taņa mainās ar katru ainu, un man liekas, ka es spēlēju nevis vienu lomu, bet kādas astoņas, jo izrādē ir astoņas ainas. Dzīvesprieka pilna, iemīlējusies, aizmirsusi sevi, bet pēc tam, izejot cauri milzīgām ciešanām, arī atradusi sevi. Tas ir ļoti, ļoti smags ceļš līdz sevis atrašanai, bet viņai tas izdodas caur darbu. Un tas arī ir tas, ko mums Lūcija mācīja – mīlestība pret darbu, un tur arī ir tas īpašais elements šajā izrādē.''
Darbu pie iestudējama pagājušajā vasarā aizsāka režisore Lūcija Ņefedova. Pirmizrāde bija paredzēta šā gada 15. janvārī, un tolaik nevienam pat vēl prātā neienāca, cik garš un daudziem pārbaudījumiem bagāts būs izrādes tapšanas laiks. Stāsta Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra režisore un šīs lugas, kā viņa pati sevi dēvē, asistente Dace Vilne: "Bija plānotā pirmizrāde 15. janvārī, mūsu režisore bija slima uz to laiku. Viņa gan domāja, ka viņa iznāks ārā, un es pilnīgi ticēju, ka tā tas varēja notikt. Ja viņa iznāktu ārā no slimnīcas 3. janvārī, tad 15. janvārī tā pirmizrāde būtu. Es ticu, ka tā tas būtu bijis, bet dzīve ir dzīve un ievieš savas korekcijas."
Lūcija Ņefedova, kura Alunāna teātrim veltījusi 57 savus mūža gadus, noteikusi nākamo pirmizrādes datumu – 26. martu. Diemžēl tas bija viņas pēdējais vārds. To, vai izrādei notikt, lēmis viss teātra kolektīvs. Stāsta kolektīva dalībnieks Gatis Vāczems: "Es mazliet vairāk laika pavadīju kopā ar Lūciju nekā varbūt aktieru sastāvs, jo es viņu vadāju uz Zaļeniekiem uz mājām, un mēs, protams, runājām pa ceļam par izrādi, personāžiem, par to, kā un ko vajadzētu darīt, un
es noteikti zinu, ka Lūcija grib, ja viņa tur vēl ir tajā pasaulē, ka šis darbs tiktu pabeigts"
Tā režisore Dace Vilne kļuvusi par šī kopdarba otro asistenti: "Es sapratu, ka ir milzīgs darbs ieguldīts aktieros. Ir brīnišķīgi galveno varoņu tēlotāji. To, ko viņi režisores vadībā ir izdarījuši, neskatoties uz to, ka tā ir krievu autora luga, neskatoties ne uz ko, – būtu grēks to līdz galam nepabeigt, jo tas tiešām ir ļoti labs darbs, kas ir izdarīts."
Šīs izrādes pirmā režisores asistente Liene Strauta teic, ka viss kolektīvs ar lielu pietāti izturas pret Lūcijas Ņefedovas redzējumu par šo izrādi. Saglabāts arī viņas izrādei dotais nosaukums "Es mīlu tevi, vārnulēn!", un izrādes laikā uz skatuves arī būs vārnulēns. Liene Strauta tic, ka, neraugoties uz kopdarbu, skatītāji, visticamāk, vēl pēdējo reizi redzēšot savas iemīļotās režisores rokrakstu: "Visi šie Lūcijas skaidrojumi pilnīgi noteikti tur ir, un es viņus līdz šim brīdim tur redzu. Viņi tur ir, viņi nav pazuduši.
Un man gribētos cerēt, ka arī cilvēki, kuri atnāks, kuri zina režisores darbus, viņi vēl redzēs režisori šajā darbā, viņas elpu šajā darbā. Man personīgi liekas, ka viņa tur ir."
Ar šo izrādi Ādolfa Alunāna teātra vēsturē tiks pāršķirta jauna lapa. Kāda tā būs šodien, vēl nezina neviens, bet visi vairāk nekā trīsdesmit kolektīva dalībnieki zina, ka Alunāna teātris arī šoreiz darbu turpinās, augs un attīstīsies, bet šī teātra korifeji Lūcija Ņefedova un pagājušajā gadā mūžībā aizgājušais Arvīds Matisons visu vērīgi uzraudzīs no mākoņa maliņas.
