Absurda kliedziens šodienas sajūtai – Intars Rešetins Rīgas Krievu teātrī iestudē «Momo!!!»

Kur mēs kā civilizācija virzāmies? – šis jautājums izskan kā kliedziens Intara Rešetina jaunajā iestudējumā "Momo!!!", kas 18. februārī piedzīvos pirmizrādi Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī. Ne velti režisors izrādes nosaukumu izcēlis ar trim izsaukuma zīmēm, kam akceptu devis arī lugas autors, franču dramaturgs Sebastjans Tjerī. Luga sacerēta un pirmo reizi Francijā iestudēta pirms sešiem gadiem. Intars Rešetins tajā atradis pateicīgu materiālu, lai runātu par šobrīd visaktuālāko tēmu loku.

Absurda kliedziens šodienas sajūtai – Intars Rešetins Rīgas Krievu teātrī iestudē «Momo!!!»
00:00 / 05:32
Lejuplādēt

Meklējot uzrunājošu materiālu Rīgas Krievu teātra izrādei, Intars Rešetins izlasījis gandrīz 20 lugas. Līdz kā precīzu trāpījumu tieši šodienas sajūtā atklājis franču dramaturga Sebastjana Tjerī lugu "Momo". Turklāt tā ir pateicīgs materiāls, lai veidotu daudzslāņainu iestudējumu un savienotu kopā vairākus žanrus.

Intars Rešetins pats to raksturo kā absurdi komisku traģēdiju: "Absurds ir tipiska šodienas sajūta, jo, pirmkārt, mēs visi esam ļoti noguruši un sabijušies no pandēmijas, un Tjerī luga, kam es piekabināju klāt trīs izsaukuma zīmes, saskaņojot ar autoru, ir tāds kliedziens šodienas sajūtai. Protams, mēs meklējam daudz humora, daudz viegluma, jo par būtisko ir jārunā viegli, tikai tad mēs nonākam pie traģēdijas.

Bet faktiski šī ir tāda absurdkomiska traģēdija, ar uzsvaru uz vārdu "traģēdija"."

Lugas pamatstāsts sākas pavisam ikdienišķi – kāds precēts pāris, Andrē un Loransa, iepērkas lielveikalā. Viņu iepirkumu ratiņos jau salikts gandrīz viss pirkumu saraksts, līdz pēkšņi uzrodas kāds cilvēks un ieliek tur ko neparedzētu. Ar to arī sākas spraigu notikumu virkne, kas spilgti atklāj mūsdienu cilvēka vērtību skalu un attiecības ar līdzcilvēkiem, arī pašiem tuvākajiem.

Risinot pamatstāstu, Intars Rešetins to paspilgtinājis ar plašāku kontekstu un papildu tēliem, kas ir četri mirušie ģēniji – Bahs, Freids, Einšteins un Darvins.

Arī šo ideju akceptējis lugas autors, taču aizliedzis lugai rakstīt klāt jaunus tekstus, tāpēc ģēniji komunicēs caur mēmēm un gif formātu.

Izrādē kopumā būs daudz saspēles ar tehnoloģijām, atklāj režisors: "Man ir ļoti interesanti strādāt ar aktieriem un meklēt paralēlos kodus. Bet visa kopējā izrādes tēma ir – kur mēs ejam? Kur mēs ejam kā civilizācija, kur mēs ejam kā cilvēki, kā nācijas, kādā virzienā mēs attīstāmies? Vai nenotiek vērtību maiņa? Ir ļoti daudz tēmu, ko mēs risinām. Mums ir piesārņojuma jautājums, globālā sasilšana, katastrofas, terorisms, uzspiestais liberālisms, blakus mums vēl agresori dzīvo, tāpat gaisā virmo kovida tēma, nāves tēma. Un tas viss kopā iedod sajūtu par jautājumu – kur mēs dodamies? Un tāpēc ir šīs trīs izsaukuma zīmes."

Izrāde apzināti tiks spēlēta spilgti izkāpinātā emocionālā tonalitātē, kas ir labi atbilst arī Rīgas Krievu teātra aktieru temperamentam. Intars Rešetins uzsver: "Ja mēs spēlējam komēdiju, tad mēs tiešām spēlējam komēdiju, ja mēs ciešam, tad mēs pa īstam ciešam.

Krievu aktieri ir ļoti temperamentīgi, emocionāli, un viņiem tik ļoti patīk ciest…

Es drīzāk emocijas visu laiku nedaudz ņemu nost – mazāk, mazāk… Bet mēs esam atraduši ļoti labu kontaktu, viņi man ir noticējuši."

Freidu izrādē atveidos Rodions Kuzmins, Darvinu – Olga Ņikuļina, Einšteinu – Anatolijs Fečins, bet Bahu – Dmitrijs Palēss. Attālinātā saziņā ar žurnālistiem Dmitrijs Palēss uz jautājumu – ko izrādē simbolizē Bahs – atbildēja ar Brodska vārdiem, kurš teicis, ka katrā cilvēkā ir Dievs un katrā mūzikā ir Bahs. Dmitrijs Palēss uzsvēra, ka Bahs izrādē simbolizēs parādību, kas visu piepilda ar augstāku jēgu un – kas pats galvenais – mūsu laikos dod cerību.

Aktrise Tatjana Lukašenkova savukārt atveidos visaptverošu sievietes tēlu, kuras galvenā misija ir dāvāt mīlestību.

Kā uzsver aktrise – dzīve bez mīlestības ir lielākais grēks, par to debesis mūs nežēlīgi soda, un viņas atveidotais personāžs iemiesos mīlestību, kas kopumā ir visas izrādes saistviela.

Intars Rešetins arī neslēpj izrādes nosaukuma "Momo" nozīmi: "Labi, es atklāšu, – tā ir māte. Stāsts ir par puisi, kas meklē ģimeni, mīlestību. Kopumā šis stāsts ir vairāk mīlestību apliecinošs, neskatoties uz tiem uzstādījumiem, ko mēs esam ar komandu izdomājuši. Jā, bez mīlestības šajā pasaulē daudz kas notiek ačgārni. Man ir svarīga mīlestības klātesamība, bez tās es neradu nevienu izrādi."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt