Labrīt

Cilvēkus pilsētā apmierina kultūras un izglītības iespējas, neapmierina mājokļu pieejamība

Labrīt

Studentiem trūkst intereses par "nākotnes profesiju" – geriatra specialitāti

Reinis Suhanovs Nacionālajā teātrī iestudējis "Baltiešu armiju"

Karikatūrista Edgara Ozoliņa Latvijas neatkarības atgūšanas plāns iestudēts Nacionālā teātra izrādē «Baltiešu armija»

Nacionālajā teātrī 31. marta vakarā gaidāma pirmizrāde Reiņa Suhanova iestudējumam "Baltiešu armija". Žanriski izrāde nodēvēta par komisku lekciju, un tās pamatā ir mākslinieka Edgara Ozoliņa piezīmju motīvi. Edgars Ozoliņš pazīstams kā karikatūrists un bērnu grāmatu ilustrators, bet reti kurš zina, ka 70. gadu vidū – dziļos padomju laikos – viņš kaldināja pats savu utopisku plānu par Latvijas neatkarības atgūšanu.

Par Edgara Ozoliņa slepenajām idejām Reinis Suhanovs pirmo reizi uzzināja pirms pieciem gadiem, kad izstādē ieraudzīja viņa savulaik pagrīdē tapušās skices un piezīmes.

Režisoru tās ļoti aizrāva, un, lai uzzinātu ko plašāk, viņš devās uz Ķekavas muzeju, kas glabā Ozoliņa arhīvu. Tur viņa rokās nonāca milzīgs materiālu klāsts, kas detalizēti atspoguļo Ozoliņa izstrādāto plānu, kā Baltijas valstis varētu atgūt neatkarību.

Plāna būtība bija tāda, ka trimdas baltiešiem ir jāiefiltrējas Islandē, ļoti cītīgi jāpiestrādā pie strauja dzimstības pieauguma, tad jāizveido baltiešu armija, kas rūpīgi izvēlētā brīdī uzbrūk Padomju Savienībai un trīsdienu karā atbrīvo Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Kā atzīst Reinis Suhanovs – šī Ozoliņa izveidotā alternatīvā realitāte ir utopiska un deformēta, bet arī ļoti vitāla.

Tāda veidota arī izrāde, ar pamatīgu humora piesitienu, bet to, cik ļoti nopietni vai nenopietni plānu uztvēra pats Ozoliņš – to šodien ļoti grūti pateikt.

"To mēs nezinām, jo tas bija absolūti slepens. Kā paverot priekškaru, es pats izrādē saku – tie ir dokumenti, kas ir absolūti privātai lietošanai, par kuru idejām, ja tās būtu padomju okupācijas gados atklātas, cietums būtu mazākais, kas viņu sagaidītu," norāda Reinis Suhanovs. "Kur viņš tās glabāja? Kā ar visām šādām lietām, arī ar šo saistās leģenda, un tā vēsta, ka viņš tās glabāja zem gultas. Bet kādā veidā, kādā paskatā zem gultas – šādas informācijas gan nav. Runā, ka šie pieraksti ir veikti 20 gadu garumā. Tie ir kā sapņi. Kaut kas ir dokumentāls, kaut kas pāriet realitātes robežas un kļūst sirreāls.

Tā kā Edgars dzīvoja dzelzs priekškara šai pusē, tad viņam nebija pieejama informācija, kas Rietumu pusē reāli notiek, tāpēc ir arī dažādi pārpratumi. Bet tieši tāpēc tā slepenības sajūta ir joprojām, jo tā ir pieskaršanās sapņiem."

Vai tie būtu Dziesmu svētki, sporta aktivitātes vai skaistumkonkursi – Islandē visos pasākumos ir plaša un sekmīga baltiešu līdzdalība, jo viņu skaits palielinās milzīgā ātrumā – arī tāda ir Ozoliņa vīzija.

Izrādi veido etīžu kolāža, kuros labi var atpazīt Ozoliņa zīmējumiem raksturīgos pikantos un formīgos sieviešu tēlus, šai saistībā aktrisēm pat nācies iemantot apjomīgākas auguma aprises, stāsta Evija Krūze: "Ozoliņa karikatūrās ir ļoti daudz seksualitātes, kailu sieviešu tēlu. Viņš pats sevi ir uzzīmējis, ka viņš guļ starp kailas sievietes krūtīm, kura pļavā bauda puķes un kuru viņš zīmē. Tāda viņam tā fantāzija ir. Un arī šajā utopijā ir daudz seksualitātes, jo mums tomēr ir jāražo bērni, tas viss ir idejas vārdā, katrai sievietei nepārtraukti jādzemdē. Un tad mēs iztēlojamies, kāda varētu tā ģimenes dzīve būt, kad ir tik daudz bērnu, kad ir nogurums no visa, bet, nē, mēs kaut vai Dziesmu svētkus vadot, bet dzemdējam." 

Izrādē spēlē arī Madara Zviedre, Romāns Bargais un Ivars Kļavinskis, kurš stāsta: "Mēs bijām uz Ķekavas novadpētniecības muzeju, visus tos dokumentus pārcilājām, – nu jaudīgi viņš tur ņēmies daudzu gadu garumā. Tas ir tāds viņa izsapņotais vai neizsapņotais visas dzīves darbs, jo viņš ir oficiāli darbojies "Dadzī" kā karikatūrists, bet īstenībā bijis novērotājs, domātājs."

Reiņa Suhanova iestudējuma – komiskās lekcijas "Baltiešu armija" pirmizrāde Nacionālajā teātrī skatāma piektdienas, 31. marta, vakarā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti