Atvadu vārdus režisoram velta teātra zinātniece Rita Melnace:
“Šai dienā godināsim šo spožo, pašpilnveidošanās procesā izkopto personību, kurai Nacionālā teātra 100 gadu vēsturē bijusi būtiski nozīmīga loma tieši 70., 80. gados, kad teātris latviešu tautai bija kā grēksūdzes un savas kopības apzināšanās un tās spēka audzēšanas vieta – tā tuvinot Trešo atmodu.
Arī 90. gadi ierakstāmi režisora CV kā augstas meistarības un tēlu padziļinātas psiholoģiskās atklāsmes gadi. 21. gadsimts Mihailam Kublinskim nāca ar jauniem sāpīgiem, pat traģiskiem izaicinājumiem – Lielo skatuvi nomainot ar paša 70. gados iniciēto Aktieru zāli – visu uzmanību veltot darbam ar aktieri tuvplānā, tā talanta robežu paplašināšanai un negaidītībai. Līdz mākslinieka dzīvē iestājās klusums. Kaut arī pats apgalvoja, ka esot skaisti pielicis punktu ar Mūža ieguldījuma balvas saņemšanu “Spēlmaņu naktī”. To pievienojot augstākajai Latvijas valsts atzinībai – Triju Zvaigžņu ordenim.”
