Vīrieši nav īstais stiprais dzimums, jo izvēles, ko smagākajās dzīves situācijās jāpieņem, sievietes bieži vien patur noslēpumā. Taču vainas izjūta vai šaubas par izvēles pareizību nomāc visus. Tā vērtē Māris Korsiets, kas kopā ar Oļegu Šapošņikovu uzņēmušies režijas pienākumu izrādes iestudēšanā: "Pašā izrādē, tur būs viens jautājums: vai tu aizbrauktu prom, ja tu nobrauktu cilvēku? Viena no personāžiem uzņemas uz sevis visu [vainu]. Un viņa par to maksā."
Tomēr kā jau traģikomēdijā – skumjas mijas ar jokiem.
"Ļoti laba lieta dzīvē ir iemācīties pasmieties par sevi. Pat ja notiek visdīvainākās un absurdākās situācijas, jo tad kaut kā varbūt arī kādi lielāki un smagāki notikumi nešķiet tik traģiski," teic aktrise Agnese Laicāne.
Ukraiņu dramaturga Aleksandra Mardaņa lugu atklājusi Kristīne Veinšteina, un Daugavpils teātrī tapis nu jau kārtējais tulkojums latgaliski. Šoreiz jau izrādes nosaukumā ietvertais vārds "nabašnīks", kas nozīmē – līķis, atgādina, ka runāt latgaliski nav gluži tas pats, kas latviski, tikai nedaudz citādāk. Tie tomēr ir arī citi, reģionam unikāli kultūras kodi.
"Arī viņiem tur ir sulīgi teicieni, autoram. Līdz ar to nācās piemeklēt arī Latgalei piemērotus sulīgus teicienus," norāda Kristīne Veinšteina.
Šī ir jau otrā latgaliski iestudētā izrāde šosezon Daugavpils teātrī.
