Mūzikls izskanēs jaunos aranžējumos, un to papildinās arī vairākas nedzirdētas dziesmas, ko Māra Zālīte un Raimonds Pauls radījuši speciāli jaunajai izrādei.
Mūzikls savulaik tapa par godu Dailes teātra 75. jubilejai, pirmizrādi piedzīvoja 1995. gadā, ātri kļuva ļoti populārs un skatītāju iemīļots. Bet daudzas tā dziesmas izgāja tautās un joprojām turpina savu neatkarīgu dzīvi.
Tagad jaunā versijā iestudējumu veido režisors Klāvs Mellis, kurš stāsta, ka viņa piegājiens nebūs kas radikāli inovatīvs par katru cenu, bet, protams, tas būs viņa paaudzes un viņa komandas skatījums: "Kaut kādā ziņā mēs mēģinām pieturēties pie tādas tradicionālas mūziklu estētikas un mēģinām nesapurgāt to, kas ir labs un skaists tajā materiālā. Bet zināmā mērā kaut kāda eksperimentāla uzdrīkstēšanās tur ir, un tā pamatā parādās vizualitātē. Pārējo mēs cenšamies darīt pārsteidzoši godīgi. Man vismaz tā šķiet. Bet, cik es saprotu, neskatoties uz to, ka mums tas šķiet pārsteidzoši godīgi, runā, ka nemaz tik godīgi mums nav sanācis."
Izrādes vizualitātei ir kičīgi eklektiska pieskaņa, tā nebalstās pustoņos, bet drīzāk krasos kontrastos – tā izrādes vizuālo tēlu raksturo horeogrāfs Rūdolfs Gediņš: "Mēs mēģinām principā visos medijos, kas veido šo izrādi, taisīt pasaku. Līdz ar to arī vizualitāte ir ļoti krāšņa un tāda ārkārtēja. Un arī katra no dziesmām, katrs no numuriem izriet no eksaltētiem tēliem, mums ir galma dāmas – tādas skarbas un robustas, mums ir kaijas, tērptas kā ceļu policisti.
Mēs nemēģinām iet pustoņos, līdz ar to viss ir tā – diezgan ārkārtēji.
Arī ainas viena no otras ļoti krasi atšķiras. To jau pieprasa pats muzikālais raksturs. Līdz ar to mēs skatuviskajā darbībā ienesam krāšņumu, nekautrējoties iet pāri gaumes robežām. Tas iet kopā ar pašu pasakas estētiku, ka mēs ejam līdz galam."
Kā norāda Klāvs Mellis – iestudējums vēstīs par cilvēcību kā galveno vērtību, arī par ticību, cerību un mīlestību, no kurām lielākā ir mīlestība un ko mūziklā tik spilgti pārstāv Elīzas tēls.
Elīzas lomu atveido Agate Grīnhofa vai Katrīna Altenburga. Kurus mūzikla tekstus viņas izjūt kā visvairāk savējos? "Man jau no paša sākuma viens no vismīļākajiem noteikti ir – "tādēļ jau mēs esam šai saulē, lai ik mirkli par cilvēkiem vēlētos būt"," teic Katrīna Altenburga.
Viņai piekrīt Agate Grīnhofa: "Es pievienojos. Bet man ļoti svarīgi ir arī šie trīs vārdi no jaunās dziesmas – "man pietiks spēka". Tos man svarīgi sev atgādināt gan mēģinājumu procesā, gan būtībā visu laiku."
Jaunā ķēniņa lomā izrādē redzēsim Gintu Andžānu, kurš atklāj: "Man personiski vissvarīgākā šķiet frāze – "vārdus šos mēs nedrīkstam zaudēt, lai tie liecas pār gultiņu pasaulei slimai, tikai mīla izdziedēs to". Manā skatījumā tas ir kods."
Izrādē piedalās mūziķi: Matīss Žilinskis, Miķelis Dzenuška, Svens Vilsons, Beāte Meirāne un Pēteris Žīle. Mūzikla "Meža gulbji" pirmizrāde Dailes teātrī skatāma piektdien.
