"Cilvēki laivās"
Tiesa gan, Alberta Bela romāna "Cilvēki laivās" skatuves versijā Ineses Mičules režijā dominē nevis jūras bangas, bet stingras, skaidras līnijas, monumentālas mizanscēnas un no jebkāda sadzīviskuma attīrīti dialogi. Tā ir tumša, nedaudz mistiska pasaule, kurā mīt kurši – izzūdoša un vienoties nespējīga tauta. Alberta Bela romānam bija liela rezonanse 80. gadu beigās, kad to izdeva, bet Nacionālā teātra vēlme šo darbu iestudēt īstenojusies tikai tagad, agrāk autors nebija devis atļauju. Laikmeta konteksti un simbolu skaidrojumi pa šo laiku mainījušies.
Dramatizējumu veidojusi Lelde Stumbre, un, skatoties "Cilvēkus laivās", atmiņā nāk Leldes Stumbres luga "Smiltāju mantiniece". Izrādei ir suģestējošs Riharda Zaļupes muzikālais noformējums, scenogrāfa Ginta Sippo un gaismu mākslinieka Oskara Pauliņa izveidots vizuālais tēls, bet aktierspēlē dominē nedaudz deklaratīvs, atsvešināts runasveids, tādēļ emocionāli pieslēgties darbībai ir grūtāk nekā intelektuāli.
"Dullais Dauka"
Otra Nacionālā teātra pirmizrāde orientēta pusaudžu auditorijai. "Dullais Dauka" ir jaunā režisora Jurģa Lūša debija Nacionālajā teātrī. Sudrabu Edžus personība joprojām izsauc diskusijas, taču Daukas tēls pēdējos gados periodiski interesē režisorus, kuri iestudē izrādes pusaudžiem, un ar savu zinātkāri un vēlmi sasniegt horizontu jau sen no sociālistiskā reālisma kļuvis par zināmu simbolu. Tā ir noticis arī šoreiz, apgalvojot, ka Dauka nemaz nav noslīcis.
Scenogrāfes Ildzes Jurkovskas piedāvātā telpa ar izteikti butaforiskiem akmeņiem kļūst rotaļīga brīdī, kad vienam no tiem tiek iesprausti ragi, "pārvēršot" akmeni par govi. Trīs aktieri – Kārlis Reijers spēlē Dauku, debitante Elza Rūta Jordāne redzama visās sieviešu un meiteņu lomās, un Ivars Puga ar nelielu vecmeistara vēlīgo smaidiņu – vairākās pieaugušo vīriešu lomās.
