Rīgas Latviešu biedrības namā sabraukuši simtiem dejotāju. Tautas deju ansambļa (DA) "Austris" aicinājumam uz kopīgu koncertu atsaukušies septiņi kolektīvi. Mērķis – parādīt mūsu zemes dažādību dejas valodā.
DA "Austris" mākslinieciskā vadītāja, koncerta mākslinieciskā vadītāja Elita Treilone stāsta: "Visa koncerta uzbūve ir veidota tā, lai mēs šeit varētu parādīt visu novadu kolorītu. Temperamentīgo Latgali, svinīgo, cēlo Kurzemi, mierīgo un plūstošo Zemgali un tādu nedaudz drastisko Vidzemi. Un, protams, nepaliks parādā arī Rīga. Rīga ar savu staltumu, ar savu centru."
"Tas ir ļoti svarīgi, tāpēc, ka tieši vērtīgākais ir, kopā dejojot, iedvesmoties vienam no otra, jo, pat izpildot vienas un tās pašas dejas, mums katram ir savs raksturs, savas nianses. Un bez šaubām – dejotājiem ir svarīgi dibināt kontaktus, draudzēties, atrast draugus visā Latvijā," mērķus raksturo Daugavpils DA "Laismeņa" vadītāja Diāna Soldāne.
Deju kolektīva "Kalve" dejotāja Ance Koškina no Jelgavas teic: "Ir ļoti liels prieks redzēt citus kolektīvus, gan kā viņi ir attīstījušies, jo mēs jau dejojam diezgan ilgu laiku. Tad var redzēt, kādi dejotāji bija pirms trīs gadiem, cik ilgi šeit dejoja, kādi viņi ir tagad, citas dejas. Jo mēs kā katrs kolektīvs nevaram izdejot visas dejas, tāpēc ir prieks vienkārši skatīties uz citiem dejotājiem un arī redzēt tās atšķirības starp novadiem."
Koncertā izdejotas tādas iemīļotas horeogrāfijas kā Harija Sūnas "Kurzeme", Dailoņa Rudovica "Sen to Rīgu daudzināja" un Ulda Žagatas "Visapkārt Rīgai braucu". Vienlaikus programmu papildināja jaunākās horeogrāfijas. Starp tām pirmo reizi publikas priekšā izrādīta Jura Goguļa "Es’i labi padziedāšu", savukārt pārējās pēc izrādīšanas Valmierā, Jaunrades deju skatē gada sākumā, sākušas jau iedzīvoties kolektīvu repertuārā.
Horeogrāfs un kolektīva "Austris" dejotājs, repetitors Rūdolfs Cīrulis atzīmē: "Šodien esmu priecīgs, jo dejo divas manas dejas, un kā jaunam, topošam horeogrāfam tas ir liels gods, tiešām to arī novērtēju. Skatuviskā deja nenoliedzami attīstās visu laiku, mēs redzam jauninājumus, un arī es savā sākuma daiļradē tā mēģinu pielāgoties… Līdz ar to jaunie risinājumi nāk iekšā gan no mūzikas, gan arī no deju soļiem.
Pastāvēs, kas pārvērtīsies, bet saglabāsim to, kas mums ir kā liela vērtība.
Mums ir ļoti plašs un skaists zelta fonda saraksts. Bet, lai saglabātu īpaši jaunatnes interesi par skatuvisko latviešu deju, mums ir nepieciešami jaunie risinājumi, jaunās pieejas, kā tiek veidotas horeogrāfijas, jo tieši jaunais piegājiens ir tas, kas jaunos dejotājus uzrunā."
"Jaunās horeogrāfijas, īpaši jauno horeogrāfu dejas, ir tādas, kuras dejotājiem rada arvien vairāk izaicinājumu. Vai nu kustību īpašā specifikā, vai plastiskumā vai ātrumā, straujumā. Kad tu nodejo zelta fonda deju, tas ir viens stāsts, bet tad, kad tu nodejo tikko tapušu, pavisam jaunu deju un, iespējams, pat ar mūsdienīgu mūziku, tas ir pavisam cits stāsts," saka Daugavpils DA "Laismeņa" vadītāja Diāna Soldāne.
