Pēterim Pētersonam – 100. Sarunas un atmiņas par režisoru, dramaturgu, fantastu, romantiķi, dēkaini

24. maijs ir režisora, dramaturga, aktiera, teorētiķa, publicista un tulkotāja, fantasta, romantiķa un dēkaiņa Pētera Pētersona dzimšanas diena. Šogad atminamies izcilo personību, kura dzejas izrāde un iestudējums "Spēlē, Spēlmani!" ir ierakstīta Latvijas Kultūras kanonā, simtgadē.

Ekspresijas un enerģijas piemērs

Pirmo izrādi Pēteris iestudē piecu gadu vecumā. Viņa krusttēvs ir Eduards Smiļģis, bet tēvs Jūlijs – rakstnieks un grāmatu izdevējs. Tā kā droši var teikt, ka Pētersonam, kuru dēvēja arī par Runci, teātris bija visa viņa dzīve.

Pirmie iestudējumi Dailes teātrī top piecdesmitajos gados – Gunāra Priedes un Bertolda Brehta darbi. Seko "Man trīsdesmit gadu", "Bastards" un citi iestudējumi, tostarp leģendārais Imanta Ziedoņa "Motocikls" – tam laikam neierasts dzejas teātris.

Pētersons teātrī ienes Dirrenmatu, Dostojevski un citus tā laika skatuves mākslā neapgūtus vācu, franču un krievu autorus. Tomēr par nozīmīgāko tiek uzskatīts "Spēlē, Spēlmani" Jaunatnes teātrī – iestudējums ar Čaka dzeju, kas repertuāru nepamet sešpadsmit sezonas.

Par Pētera Pētersona personību un ieguldījumu mūsu teātra dzīvē LTV "Kultūras ziņās" stāsta cilvēki, kas viņu pazina un strādāja ar viņu kopā.

Meteors – Pētersons

Raidījumā "Kultūras rondo" par Pēteri Pētersonu sarunājas režisors Gatis Šmits, E.Smiļģa Teātra muzeja direktors Jānis Siliņš un Pētera Pētersona meita Kārina Pētersone.

"Meteors – Pētersons," tā Pēteri Pētersonu raksturo Jānis Siliņš.

"Manuprāt, tieši tādam inteliģentam cilvēkam ir jābūt, kas var jebkurā brīdī pateikt, ko domā, atrast kādu oriģinālu redzesleņķi sarunai un vienmēr stāvēt uz savām kājām un stāvēt nedaudz savrupi," atzīst Gatis Šmits. "Man ar Pētersonu asociējas, ka viņš ir personība, bet arī īpatnis, kultūras nesējs, vecās, klasiskās kultūras pārstāvis, kas padomju laikā izskatījās savdabīgi. Ne tik daudz viņa paša personības dēļ, bet tās lomas, ko viņš spēlēja, nesot sev līdzi šo klasisko audzināšanu, izglītību un zelta laikmeta kultūru."

"Objektīvi vērtējot, viņš bija cilvēks ar milzīgu erudīciju, bagātu mantojumu, ar ironisku piesitienu. Ļoti ironisks, ar to viņš mēģināja tikt cauri dažādām sarežģītām situācijām. Ļoti ekspresīvs," papildina Kārina Pētersone. "Bet man ir jāsaka, ka viņā bija arī šķautnes, ko cilvēki varēja arī nepazīt un nezināt. Viņš bija ārkārtīgi gādīgs ģimenes cilvēks. [..] Viņš ļoti rūpējās par visiem ģimenē, ļoti lepojās ar saviem bērniem, bija ar romantisku stīgu. Attiecībās ar Noru [sievu] jūtīgs un mīlošs. Labs dārznieks, prata iekārtot vidi ap sevi, nevairījās no praktiskiem darbiem, manā istabā visas mēbeles bija viņa roku gatavotas, no plaukta līdz skapim un rakstāmgaldam. Tas, kā viņš pielāgoja man slēpes braukšanai, tas ir cits stāsts. Nevienam bērnam nenovēlu tādas mokas... Kā ar motorzāģi rīkojās... Visu viņš režisēja, dzīve ar režisoru.

Pirms pieciem gadiem bija "Runča festivāls", teic Kārina Pētersone. Tagad Pētera Pētersona simtgadē jubilejas notikumiem dots kopīgs nosaukums "Tikai Pētersons". Ir notikumi tagad, maijā, un būs rudenī. Nosaukums droši vien, atceroties Pētera Pētersona lugu "Tikai muzikants".

Vērtības no Latvijas Radio skaņu arhīva

Latvijas Radio 3 "Klasika" piedāvā vērtības no skaņu arhīva. Visupirms klausāmies paša Runča balsi. Aldas Briedes 80. un 90. gadu sarunās dzirdam, ko meistars teicis par savas dzimšanas dienas svinēšanu, interesi par mākslinieku kā simbolu sabiedriskās dzīves zīmēšanai dažādos Latvijas vēstures posmos un paša agras jaunības gadu Kurzemes pieredzes iekausēšanu lugā "Tikai muzikants", kurai Raimonds Pauls uzrakstīja 17 dziesmas – pavisam citādas, nekā Pētersons bija iztēlojies, bet tomēr iederīgas.

Raidījumā skan arī taktis no Imanta Zemzara improvizācijas par mūziku lugai "Bastards" (dziesmiņa par septiņiem nošu nosaukumiem un septiņām krāsām vēlāk aizceļoja uz "Jērādiņu") un Zemzara mūzika Dinas Kuples leģendārajai monoizrādei "Saruna Šteinu namā par klāt neesošo fon Gētes kungu". Skan Veltas Līnes balss savulaik slavenajā "Dziesmā par līko gurķi" no izrādes "Man 30 gadu"; Inta Burāna balss no izrādes "Meteors"; laimīgi uzieta Pētera Vaska mūzika Pētersona režisētajai izrādei "Andromahe", un no Nacionālā teātra arhīva  ņemtas Andra Dzenīša pārsteidzoši folkloriskās dziesmas Pētera Pētersona beidzamajai izrādei "Fēlikss un Felicita".

"Kurzemes mežu stāsti" no izrādes "Tikai muzikants"

Atceroties un pieminot Pēteri Pētersonu, Radioteātris piedāvā noklausīties kompozīciju "Kurzemes mežu stāsti" no izrādes "Tikai muzikants".

Raimonda Paula mūzika, Latvijas Radio koris un Pētera Pētersona lasījums. 1987. gada ieraksts.

Vai zini?

Latvijas Radio 3 "Klasika" ciklā "Vai zini?" par Pēteri Pētersonu stāsta režisora meita, tulkotāja, Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbalsta biedrības direktore Kārina Pētersone.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti