«Spēlmaņu nakts» balvas sadalītas! Lauriem bagātākā – Valmieras teātra izrāde «Pazudušais dēls»

Valmieras teātrī aizvadīta svinīgā ceremonija

Ceremoniju ar Kultūras ministrijas, Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valmieras novada pašvaldības atbalstu veidoja: režisors Toms Treinis, scenārija autors Mārtiņš Meiers, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, gaismu mākslinieks Niks Cipruss, muzikālie vadītāji Emīls Zilberts un Valdis Zilveris, videomākslinieks -8, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfe Linda Mīļā, producente Ilona Matvejeva u.c. Apbalvošanas Apbalvošanas ceremoniju vadīja trīs Valmieras teātra jaunās paaudzes aktieri – Sandis Runge, Ieva Estere Barkāne un Krišjānis Strods.

2023./2024. gada sezonas "Spēlmaņu nakts" profesionālajā žūrijas komisijā strādāja un "Skatuves naglu" likteņus lēma: žūrijas komisijas priekšsēdētājs, teātra kritiķis, laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, žūrijas komisijas priekšsēdētāja vietniece, teātra kritiķe Kitija Balcare, teātra kritiķe un interneta žurnāla "Satori" redaktore Anna Andersone, teātra zinātniece Evita Mamaja, teātra un dejas kritiķe Dita Jonīte, teātra režisore un pedagoģe Māra Ķimele un teātra režisors un pedagogs Juris Rijnieks.

Ceremonijā par tradīciju jau kļuvusi bērnu un jauniešu žūrijas piešķirtā simpātijas balva izrādei, skatītāju simpātiju balvu un Latvijas Mobilā Telefona Teātra inovācijas balvas pasniegšana. Šogad pēc ilgāka laika publiski tika godināti arī "Spēlmaņu nakts" starptautiskās kritiķu žūrijas laureāti – labākais iestudējums un labākais individuālais sasniegums.

Laureātiem pasniedza metālmākslinieka Arvīda Endziņa izgatavotās balvas "Skatuves nagla" (dizains - metālmākslinieks Juris Gagainis).

"Spēlmaņu nakts 2023/2024" laureāti

Balva par mūža ieguldījumu skatuves mākslā

Mūža balvas saņēmējus izvērtē un izvēlas Latvijas Teātra darbinieku savienības valde.

Par mūža ieguldījumu teātra mākslā šogad godināja Dailes teātra aktrisi Lidiju Pupuri.

Aktrises mūža ieguldījumu teātra mākslā apraksta teātra zinātniece un kritiķe Edīte Tišheizere: "Ienākusi uzreiz pēc III studijas beigšanas 1962. gadā Dailes teātrī, Lidija Pupure arī pēc 62 tur nostrādātiem gadiem ir aktrise, kam piemīt "dāmas stāja, meitenes enerģija, bērna rotaļība, dzīves gudrība un pieredzē kaldināta amata prasme", kā raksta Līvija Pildere (Dūmiņa).

Mācījusies Dailes teātra III studijā, kurā tika uzņemti vairāk nekā 60 studenti, bet beidza 41, tāpēc bija jāiztur sīva konkurence, lai piesaistītu studijas vadītāja Eduarda Smiļģa uzmanību. Smalka, gaišmataina un latviska, Lidija Pupure diez vai bija starp Smiļģa favorītēm, un savas pirmās lomas sagatavoja režisores Felicitas Ertneres vadībā. Tāpēc Dailes teātrī nepieciešamo stingro formu viņa vienmēr pratusi savienot ar psiholoģiski nevainojami nostrādātu tēla iekšējo dzīvi, kur katra lomas detaļa izpētīta un pamatota, tomēr nav smaga un nomācoši reālistiska. Vieglums, tāds iekšējs un ārējs atsperīgums raksturīgs visiem Lidijas Pupures tēliem.

Sākusi ar latviešu klasiskās dramaturģijas "gaišajiem tēliem" – Raiņa Baibu no "Pūt, vējiņi!" (1962) un Vizbulīti "Indulī un Ārijā"(1971), Blaumaņa Kristīni "Ugunī" (1966) – aktrise pamazām savos tēlos, kas joprojām bija gaiši un rāmi, iezīmēja arī  gribu un stingru mugurkaulu. Par izcilu veiksmi kļuva Kalpone Kārļa Auškāpa iestudējumā "Tumšā mitekļa valdnieks" (1986) – pilnīga aktieriska brīvība stingri nospraustās režijas robežās. Lidija Pupure eleganti spēj savienot respektu pret režisora prasībām, nopietnu iedziļināšanos, lai tās padarītu par savām un tad līksmu un pārliecinošu spēles prieku, pat ja loma ir dramatiska vai traģiska. Šo aktierisko prieku – savienot formu un saturu un brīvi eksistēt tēlā vissarežģītākajos nosacījumos – Lidija Pupure atklāja arī Ģirta Ēča iestudējumā "Vigīlija" (2011) Jaunajā Rīgas teātrī, ciešā partnerībā ar Ģirtu Krūmiņu, bet visas izrādes laikā nepasakot ne vārda.

Lidija Pupure joprojām spēlē daudz, dažādu režisoru izrādēs un plašā dramatiskā amplitūdā: "gaisā parauto" Serafimu Iļjiņičnu Aleksandra Morfova vērienīgajā padomju absurdā "Finita la commedia" (2012), sausnējo Bahu Dmitrija Petrenko iestudējumā "Iespējamās tikšanās" (2016), pie Viestura Kairiša – Smiļģa māti "Smiļģī" (2021) un Anniņu "Spīdolas naktī" (2023), Emīliju Džona Malkoviča uzvestajā "Leopoldštatē"(2023). Un tagad viņas parādīšanās uz skatuves jau ir kas vairāk par vienkārši labu aktierspēli. Tā ir etalons."        

Par mūža ieguldījumu teātra mākslā šogad godināja arī Dailes teātra aktrisi Ilzi Vazdiku.

Aktrises mūža ieguldījumu teātra mākslā apraksta teātra zinātniece un kritiķe Edīte Tišheizere: "Dailes teātra garu izjutusi jau kopš bērnības, Ilze Vazdika paguva spēlēt uz vienas skatuves un pat vienās izrādes gan ar vecākiem – Vilmu Lasmani un Hermani Vazdiku, gan brāli Uldi.

Kopā ar brāli mācījusies Dailes teātra III studijā, Ilze Vazdika, protams, sāka ar latviešu klasiku, bet mazliet uz rakstura pusi no blondajām varonēm – ne kautrā Baibiņa, bet savu vērtību zinošā Zane diplomdarbā "Pūt, vējiņi!" (1962). Pēc tam gan bijušas arī liriskās varones – Ibsena Solveiga "Pērā Gintā" (1964), Laimdota "Ugunī un naktī" (1965), Līgava Pētera Pētersona un Imanta Ziedoņa "Motociklā" (1967).

Tomēr īsti Ilzes Vazdikas talants atvērās lomās, kur nepieciešams asums un nebaidīšanās pasmieties par sevi – kā pārplaukusī Roze Arnolda Liniņa drastiskajā "Īsā pamācībā mīlēšanā" (1973) vai kolorītā Eisbeina kundze Kārļa Auškāpa iestudētajā "Džonā Neilandā" (1992), kur nu vēl mūžīgā grūtniece un dzemdētāja Edīte Potere, kas ar nevērīgu grāciju notrauca cigaretes pelnus no zīdaiņa deguna Ainas Matīsas spožajā uzvedumā "Sievietes, sievietes…." (1986).

Ilzei Vazdikai piemīt absolūtā humora dzirde un mēra sajūta, kas ļāvusi precīzi dozēt smieklīgo arī dramatiskās lomās – kā Zenta "Zemes nodoklī" (2003). Šo aktiermākslas izpausmi augsti vērtējis Mihails Gruzdovs, kura režijā tapusi negantā veča Mega "Līnenas skaistumkaralienē" (2007) un Petrovičas kundze "Siseņos"  (2008). Spilgtums, humors un mēra sajūta izcili palīdzējuši Ilzes Vazdikas spēlētajai viesnīcas pavārei Mildiņai noturēt nemainīgu skatītāju mīlestību seriālu "Neprāta cena", "UgunsGrēks", "UgunsGrēks. Atgriešanās" (2006–2023) garajā ekrāna mūžā."        

Gada mazās formas izrāde

Valmieras Drāmas teātra "Pazudušais dēls" atzīta par gada mazās formas izrādi.

"Latviešu dramaturģijā "Pazudušais dēls" ir viens no spēcīgākajiem darbiem par jaunības un brieduma tikšanos. Man pašam privāti šajā lugā vecāku un bērnu attiecības liekas viens no svarīgākajiem jautājumiem. Kā divu bērnu tēvs, es arī domāju, kā tas būs, kad palaidīšu viņus pieaugušo cilvēku dzīvē – kādas tajā brīdī būs emocijas, kļūdas un arī vainas brīži…Kopējos laimes brīžus, manuprāt, ne ar ko citu aizvietot nevar," par izrādi tās pieteikumā saka režisors Reinis Suhanovs. Režisors uzskata, ka tajā brīdī, kad teātrī ienāk jauni aktieri, šīs lugas izvēle ir likumsakarīga. Reinis Suhanovs Blaumaņa dramaturģijas meistardarbu sauc par programmātisku un Valmieras teātrī iestudējis jau otro reizi.

Balvas nominanti:

• "Gaišās naktis" (Liepājas teātris, režisore Kristīne Brīniņa)
• "Maigā vara" (Latvijas Nacionālais teātris, režisors Matīss Kaža)
• "Milžu cīņas" (Jaunais Rīgas teātris, režisore Marija Linarte)
• "Monstera Deliciosa" (Ģertrūdes ielas teātris, alternatīvais kamermūzikas festivāls "Sansusī", Real Life Company (Igaunija), Paides teātris (Igaunija), režisore Barbara Lehtna)
• "Pazudušais dēls" (Valmieras Drāmas teātris, režisors Reinis Suhanovs)

Gada lielās formas izrāde

"Spēlmaņu nakts" balvu "Gada lielās formas izrāde" saņēma Liepājas teātra iestudējums "Latviešu raķetes".

"Latviešu raķetes" ir izrāde, kurā skatītāji var ielūkoties Latvijas bobsleja vēsturē – režisors to veidojis, intervējot 21 bobslejam tuvu stāvošu personu, veidojot savu skatījumu uz notikumiem. Latvijas bobsleja pirmsākums meklējams 20. gadsimta 80. gados, kad inženieris un kamaniņu sporta treneris Rolands Upatnieks pilnīgi tukšā vietā (PSRS un Latvijā šāda sportaveida vēl nebija) radīja PSRS izlasi, kurā 95 procenti bija latvieši. Rolanda Upatnieka inženiera un menedžera talants radīja īstu revolūciju šajā 100 gadus vecajā sporta veidā –  viņa projektētās kamanas, ko visā pasaulē sauca par "Latviešu raķetēm".

Balvas nominanti:

• "Jāzeps un viņa brāļi" (Valmieras Drāmas teātris, režisore Inese Mičule)
• "Latviešu raķetes" (Liepājas teātris, režisors Regnārs Vaivars, režisora asistents Mārtiņš Kalita)
• "Melnais gulbis" (Jaunais Rīgas teātris, režisors Alvis Hermanis)
• "Spīdolas nakts" (Dailes teātris, režisors Viesturs Kairišs)
• "Vecās dāmas vizīte" (Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris, režisore Indra Roga)

Gada izrāde bērniem un/vai pusaudžiem

Teātra profesionāļu žūrija par gada izrādi bērniem un/vai pusaudžiem atzinusi Latvijas Leļļu teātra "Sibīrijas haiku".

"Sibīrijas haiku" ir vizuāli poētiskā un tehnoloģiski smalkā manierē izveidots papīra animācijas iestudējums, kas izseko mazā lietuviešu zēna Aļģa pieredzei un redzējumam, kopā ar ģimeni nonākot izsūtījumā Sibīrijā. Izrāde tapusi pēc daudzu godalgu ieguvušā tāda paša nosaukuma lietuviešu grafiskā romāna, ko veidojusi rakstniece Jurga Vile un māksliniece Lina Itagaki. Režisors Valters Sīlis ar radošo komandu šo darbu veidojis kā tehniski niansētu un emocionāli piepildītu vēstījumu bērniem no 10 gadu vecuma par Baltijas valstu iedzīvotāju deportācijas pieredzi, atklājot šīs vēstures lappuses no bērna skatupunkta.

Balvas nominanti:

• "Ahilleja papēdis" (Liepājas Leļļu teātris, režisore Anta Priedīte)
• "Bilžu vakars ar Sprīdīti" (Jaunais Rīgas teātris, režisors Jēkabs Nīmanis)
• "Es arī te, kas man ir jādara" (Izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros, Valmieras Drāmas teātris, režisore Endīne Bērziņa, līdzrežisore Sabīne Alise Ozoliņa)
• "Ērces" (Teātra trupa "Kvadrifrons", režisore Paula Pļavniece)
• "Sibīrijas haiku" (Latvijas Leļļu teātris, režisors Valters Sīlis)

Gada aktrise

Gada aktrises titulu žūrija šogad piešķīrusi Mārai Mennikai par Roplainietes lomu Valmieras Drāmas teātra izrādē "Pazudušais dēls".

Balvas nominanti:

• Dana Bjorka (Klāra Cahanasjana izrādē "Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris)
• Inese Kučinska (Emīlija (Berta) izrādē "Svešā āda", Liepājas teātris)
• Ilze Ķuzule-Skrastiņa (Lomas izrādē "Visas viņas", Dailes teātris)
• Māra Mennika (Roplainiete izrādē "Pazudušais dēls", Valmieras Drāmas teātris)
• Ieva Segliņa (Margarita izrādē "Meistars un Margarita", Dailes teātris)

Gada aktieris

Savukārt gada aktiera balvu saņēma Kaspars Znotiņš par Dostojevska/Miškina lomu Jaunā Rīgas teātra izrādē "Melnais gulbis".

Balvas nominanti:

• Maksims Busels (Eižens Finks iestudējumā "Sfinksa", Producentu grupa 7)
• Mārtiņš Kalita (Rolands Upatnieks izrādē "Latviešu raķetes", Liepājas teātris)
• Arturs Krūzkops (Rainis izrādē "Spīdolas nakts", Dailes teātris)
• Mārtiņš Meiers (Jāzeps izrādē "Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras Drāmas teātris)
• Kaspars Znotiņš (Dostojevskis/Miškins izrādē "Melnais gulbis", Jaunais Rīgas teātris)

Gada aktrise otrā plāna lomā

Laurus kā gada aktrise otrā plāna lomā šogad plūca Evija Krūze par Mātes lomu Nacionālā teātra izrādē "Ugunsseja".

Balvas nominanti:

• Baiba Broka (Lizaveta Jepančina izrādē "Melnais gulbis", Jaunais Rīgas teātris)
• Jana Čivžele (Pamāte izrādē "Bilžu vakars ar Sprīdīti", Jaunais Rīgas teātris)
• Evija Krūze (Māte izrādē "Ugunsseja", Latvijas Nacionālais teātris)
• Inese Pudža (Asnate izrādē "Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras Drāmas teātris)
• Elīna Vāne (Aža izrādē "Pazudušais dēls", Valmieras Drāmas teātris)

Gada aktieris otrā plāna lomā

Savukārt gada aktiera otrā plāna lomā gods piešķirts Volodimiram Gorislavecam par Birģermeistara lomu izrādē "Vecās dāmas vizīte" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī.

Balvas nominanti:

• Volodimirs Gorislavecs (Birģermeistars izrādē "Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris)
• Rihards Jakovels (Jūda izrādē "Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras Drāmas teātris)
• Ivars Krasts (Džeksons izrādē "Pelikāni un vīnogas", Jaunais Rīgas teātris)
• Kārlis Reijers (Mihails Čehovs izrādē "Pīters Pens. Sindroms", Latvijas Nacionālais teātris)
• Artūrs Skrastiņš (Poncijs Pilāts izrādē "Meistars un Margarita", Dailes teātris)

Gada jaunie skatuves mākslinieki

Balvu saņēma aktieris Aksels Aizkalns par Jāzepa lomu Valmieras Drāmas teātra izrādē "Jāzeps un viņa brāļi".

Savukārt par režiju Latvijas Nacionālā teātra izrādē "Maigā vara" gada jaunā skatuves mākslinieka titulu piešķirts Matīsam Kažam.

Balvas nominanti:

• Aksels Aizkalns (Jāzeps izrādē "Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras Drāmas teātris)
• Kārlis Artejevs (Andris izrādē "Gaišās naktis", Liepājas teātris)
• Endīne Bērziņa (Režija izrādei "Es arī te, kas man ir jādara", izrāde tapusi Valmieras vasaras teātra festivāla ietvaros, Valmieras Drāmas teātris)
• Kārlis Ērglis (Maikls Alīns izrādē "Ziloņa dziesma", Liepājas teātris)
• Matīss Kaža (Režija izrādē "Maigā vara", Latvijas Nacionālais teātris)
• Adriāns Toms Kulpe (Scenogrāfija izrādē "Ugunsseja", Latvijas Nacionālais teātris)
• Krišjānis Strods (Krustiņš izrādē "Pazudušais dēls", Valmieras Drāmas teātris)
• Madara Viļčuka (Elizabete, Roza izrādē "Wintera stāsts", Dailes teātris)

Gada režisors/-re

Gada režisora gods šogad piešķirts Reinim Suhanovam par izrādi "Pazudušais dēls" Valmieras Drāmas teātrī.

Balvas nominanti:

• Alvis Hermanis ("Melnais gulbis", Jaunais Rīgas teātris)
• Viesturs Kairišs ("Spīdolas nakts", Dailes teātris)
• Inese Mičule ("Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras Drāmas teātris)
• Indra Roga ("Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris)
• Valters Sīlis ("Sibīrijas haiku", Latvijas Leļļu teātris)
• Reinis Suhanovs ("Pazudušais dēls", Valmieras Drāmas teātris)
• Regnārs Vaivars ("Latviešu raķetes", Liepājas teātris)

Gada jaundarbs dramaturģijā

Rasas Bugavičutes-Pēces luga "Tēvs klusums", kas iestudēta Liepājas teātrī, saņēma balvu "Gada jaundarbs dramaturģijā".

"Tēvs klusums" stāsta par Maiju, kura negaidītā kārtā saņēmusi ielūgumu uz sava tēva –  sabiedrībā labi zināma kordiriģenta –  jubilejas koncertu. Lai arī tēvs viņas dzīvē nav bijis klātesošs, Maija izlemj uz jubileju doties, lai tādējādi rastu atbildes uz jautājumiem, kas ilgstoši viņā krājušies –  kāpēc abu ceļi tā arī nav krustojušies? Vai viņā ir kas pārmantojies no tēva? Kā tas vispār ir, ka tev ir māsa? Kā nepieļaut vecāku kļūdas pašas dzīvē? Un vai viņš reizi par visām reizēm varētu beidzot publiski atzīt, ka Maija ir viņa meita?

Balvas nominanti:

• "Maigā vara" (autori Elza Marta Ruža, Matīss Kaža, Latvijas Nacionālais teātris)
• "Spīdolas nakts" (autors Matīss Gricmanis, Dailes teātris)
• "Tēvs klusums" (autore Rasa Bugavičute-Pēce, Liepājas teātris)

Gada scenogrāfs/-fe

Par gada scenogrāfiem balvas žūrija šogad atzinusi Kristu Dzudzilo un Reini Dzudzilo par darbu Valmieras teātra izrādē "Jāzeps un viņa brāļi".

Balvas nominanti:

• Krista Dzudzilo, Reinis Dzudzilo ("Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras Drāmas teātris)
• Ieva Jurjāne ("Spīdolas nakts", Dailes teātris)
• Valters Kristbergs ("Latviešu raķetes", Liepājas teātris)
• Reinis Suhanovs ("Spēlēju, dancoju", Latvijas Nacionālais teātris)
• Mārtiņš Vilkārsis ("Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris)

Gada jaundarbs mūzikā

Komponists Jēkabs Nīmanis saņēma balvu "Gada jaundarbs mūzikā" par darbu Valmieras Drāmas teātra izrādē "Pazudušais dēls".

Balvas nominanti:

• Līva Blūma ("Monstera Deliciosa", Ģertrūdes ielas teātris, alternatīvais kamermūzikas festivāls "Sansusī", Real Life Company (Igaunija), Paides teātris (Igaunija))
• Kārlis Lācis ("Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris)
• Edgars Mākens ("Marats/Sads", Latvijas Nacionālais teātris)
• Jēkabs Nīmanis ("Pazudušais dēls", Valmieras Drāmas teātris)
• Rihards Zaļupe ("Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras Drāmas teātris)

Gada horeogrāfs/-fe vai kustību mākslinieks/-ce

Gada horeogrāfes titulu šogad žūrija piešķīrusi Lindai Mīļajai par darbu Valmieras teātra izrādē "Jāzeps un viņa brāļi".

Balvas nominanti:

• Elīna Gediņa ("Spēlēju, dancoju", Latvijas Nacionālais teātris)
• Linda Mīļā ("Jāzeps un viņa brāļi", Valmieras Drāmas teātris)
• Jiri Naels ("Meistars un Margarita", Dailes teātris)
• Inga Raudinga ("Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris)

Gada gaismu vai video mākslinieks/-ce

Laurus kā gada video mākslinieks plūca Aleksandrs Grebņevs par darbu Latvijas Nacionālā teātra izrādē "Maigā vara".

Balvas nominanti:

• Kristijons Dirse (Video izrādē "Kā kļūt nelaimīgam?", Latvijas Nacionālais teātris)
• Mārtiņš Feldmanis (Gaisma izrādē "Latviešu raķetes", Liepājas teātris)
• Aleksandrs Grebņevs, LGC (Video izrādē "Maigā vara", Latvijas Nacionālais teātris)
• Oskars Pauliņš (Gaisma izrādē "Vecās dāmas vizīte", Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris)
• Ene-Līsa Sempere, Tīts Ojaso (Video izrādē "Meistars un Margarita", Dailes teātris)

Gada kostīmu mākslinieks/-ce

Gada kostīmu mākslinieku titulu balvas žūrija šogad piešķīrusi Katei Krollei un Reinim Bērziņam par kostīmiem teātra trupas "Kvadrifrons" izrādē "Ērces".

Balvas nominanti:

• Jana Čivžele ("Melnais gulbis", Jaunais Rīgas teātris)
• Anna Heinrihsone ("Pazudušais dēls", Valmieras Drāmas teātris)
• Agnese Kaupere ("Patakoļako un teātra visums", Liepājas teātris)
• Kate Krolle, Reinis Bērziņš ("Ērces", teātra trupa "Kvadrifrons")
• Ilze Vītoliņa, Dmitrijs Krimovs ("Pīters Pens. Sindroms", Latvijas Nacionālais teātris)

Bērnu un jauniešu žūrijas simpātijas balva

Bērnu un jauniešu žūrija savu balvu piešķir režisora Edgara Kaufelda izrādei "Sivēnam pa pēdām" Latvijas Leļļu teātrī.

LSM.lv skatītāju balvas

Ceremonijā par tradīciju jau kļuvusi arī skatītāju simpātiju balvu piešķiršana.

Balvu laureātus noteica skatītāju balsojums, ko rīkoja LSM.lv kopā ar Latvijas Teātra darbinieku savienību un teātra izrāžu katalogu izrades.lv.

Balsojums šogad notika divos posmos. Pirmajā posmā no 2023. gada rudens līdz šī gada 20. oktobrim skatītāji novērtēja profesionālo teātru 2023./2024. gada sezonas iestudējumus un aktierdarbus Latvijas teātra katalogā Izrades.lv. Skatītāju izvēlētie "Spēlmaņu nakts" 2023./2024. gada sezonas simpātiju balsojuma nominanti piedalījās finālbalsojumā Latvijas sabiedrisko mediju portālā LSM.lv no 1. līdz 19. novembrim

Skatītāju balva gada aktierim

Skatītāji ar augstāko balsu skaitu šogad novērtēja aktiera Egona Dombrovska sniegumu Latvijas Nacionālā teātra izrādē "Pīters Pens. Sindroms".

Skatītāju balsojuma finālisti:

• Egons Dombrovskis izrādē "Pīters Pens. Sindroms" Latvijas Nacionālajā teātrī
• Matīss Budovskis izrādē "Garderobisti" Latvijas Nacionālajā teātrī
• Mārtiņš Kalita izrādē "Latviešu raķetes" Liepājas teātrī
• Kārlis Reijers izrādē "Marats/Sads" Latvijas Nacionālajā teātrī
• Kaspars Znotiņš izrādē "Melnais gulbis" Jaunajā Rīgas teātrī

Skatītāju balva gada aktrisei

Savukārt skatītāju balva gada aktrisei šogad balsojumā piešķirta Maijai Doveikai par lomu izrādē "Nemaz nesmejies!" Latvijas Nacionālajā teātrī.

Skatītāju balsojuma finālisti:

• Maija Doveika izrādē "Nemaz nesmejies!" Latvijas Nacionālajā teātrī
• Dita Lūriņa izrādē "Pīters Pens. Sindroms" Latvijas Nacionālajā teātrī
• Natālija Živeca izrādē "Lietus lāšu pasaciņas" Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī
• Agnese Jēkabsone izrādē "Tēvs klusums" Liepājas teātrī
• Inese Kučinska izrādē "Svešā āda" Liepājas teātrī

Skatītāju balva gada izrādei

Par gada labāko izrādi skatītāji balsojumā atzinuši Valmieras teātra iestudējumu "Pazudušais dēls".

Skatītāju balsojuma finālisti:

• "Pazudušais dēls" – Valmieras teātris
• "Svešā āda" – Liepājas teātris
• "Terors" – Latvijas Nacionālais teātris
• "Lietus lāšu pasaciņas" – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
• "Bilžu vakars ar Sprīdīti" – Jaunais Rīgas teātris
• "Sibīrijas haiku" – Latvijas Leļļu teātris
• "Maigā vara" – Latvijas Nacionālais teātris
• "Latviešu raķetes" – Liepājas teātris
• "Mātes piens" – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris
• "Nemaz nesmejies!" – Latvijas Nacionālais teātris

"Spēlmaņu nakts" starptautiskās ārvalstu kritiķu žūrijas balvas

Šogad pēc ilgāka laika publiski tika godināti arī "Spēlmaņu nakts" starptautiskās kritiķu žūrijas laureāti – labākais iestudējums un labākais individuālais sniegums.

Starptautiskā žūrija par labāko izrādi atzina "Sibīrijas haiku" (Latvijas Leļļu teātris, režisors Valters Sīlis), balvu piešķirot "par iztēli rosinošu stāstījumu, izcilu ansambļa darbu un meistarīgu grafiskā stāsta vizuālās poētikas performatīvu tulkojumu visu vecumu skatītājiem".

Savukārt starptautiskās žūrijas balvu par labāko individuālo sniegumu saņēma aktieris Kaspars Znotiņš par izcilu sniegumu, tehniku un māksliniecisko ekspresiju Kņaza Miškina lomā Jaunā Rīgas teātra iestudējumā "Melnais gulbis".

Teātra inovāciju balva

Latvijas Mobilā Telefona Teātra inovācijas balva piešķirta izrādei, kas izceļas ar patiesu cilvēcību un spēju aizskart iekšējos emociju sensorus, kas tehnoloģiski ir daudz pārāki par jebkuru viedierīci – "Sibīrijas haiku" (Latvijas Leļļu teātris, režisors Valters Sīlis).

Gada balvu teātrī "Spēlmaņu nakts" 2024. gadā organizē Latvijas Teātra darbinieku savienība, finansē Latvijas Republikas Kultūras ministrija.